Tūrisma un apkārtējās vides mijiedarbība

Kā jebkura saimnieciska darbība, tā arī tūrisms atstāj ietekmi uz apkārtējo vidi un otrādi. Skaista, interesanta vide un salīdzinoši ērta piekļūšana veicina tūrisma attīstību gan konkrētajā vietā, gan reģionā.

Pieaugot tūristu skaitam, palielinās arī apkārtējās vides noslogojums. Jo vieglāk piekļūt kādam īpašam objektam vai citiem tūrisma resursiem, jo vairāk tūristu dosies uz šo iekāroto vietu. Piemēram, Eiropas slēpotāji, kuri dodas slēpot uz Alpu kalniem vai vasarās dodas atpūsties pie Vidusjūras. Šis lielais tūristu skaits aiz sevis atstāj ne vien naudu ziedojumu kastītēs, kas tiks izmantota vides uzlabošanai, bet arī kaudzi dažādu atkritumu, kas vidi nekādi nevar ietekmēt labvēlīgi.

Protams, tūristus vilina ne vien Eiropas skaistās vietas, bet arī tālāku kontinentu (liels sauszemes masīvs, ko no visām vai gandrīz visām pusēm apņem jūras un okeāni) dabas brīnumi. Piemēram, Ziemeļamerikas Lielais piecinieks – pieci ezeri: Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio ezers, no kuriem pavisam netālu atrodas arī Niagāras ūdenskritums. Lieliska vieta, lai dotos atpūsties un izbaudīt neaizmirstamus ūdens priekus un dabas krāšņumu. Lai uz turieni nokļūtu, piemēram, Eiropas iedzīvotāji, viņiem ir jābrauc ar kuģi pāri Atlantijas okeānam. Taču, par spīti tam, ka, braucot ar prāmi, ir aizliegts okeānā izmest jebkāda veida atkritumus, tūristi to neievēro. Tātad, piesārņo arī okeānu, kas ir mājvieta daudziem interesantiem ūdens dzīvniekiem, kuri pamazām izmirst.

Aizbraucot uz kādu vietu ekskursijā, tūristi ļoti bieži kā savu pārvietošanās līdzekli izmanto automašīnas.

Neaizmirstami un arī veselīgi ir izbraukt ar gondolām (garas, šauras vienaira venēciešu laivas ar plakanu dibenu un augstiem galiem) pa Venēcijas kanāliem vai doties vēsturiskā ceļojumā uz Romas kolizeju vai Ēģiptes piramīdām.