Tūrisms ES

Starptautiskā integrācija, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās un jaunā situācija pasaulē rada apstākļus, kas reizē vieš bažas, bet tai pat laikā nes izaicinājumu Latvijas tūrisma nozarei. Latvijas pilsētās aivien vairāk parādās tūrisma informācijas centri, tiek veidoti dažādi bukleti par attiecīgo vietu un aivien vairāk šie bukleti tiek tulkoti dažādās valodās, ja agrāk tā bija tikai latviešu, angļu un krievu valoda, tad tagad tiek tulkots arī somu, zviedru, lietuviešu, igauņu, poļu, vācu un pat norvēģu valodās.

Pēdējos gados vērojams stabils iebraukušo ārzemju ceļotāju skaita pieaugums. Pozitīvu tūrisma attīstību Latvijā atspoguļo arī citi tūrisma statistikas rādītāji.

Tūrisma nozares attīstības politika Latvijā balstās uz vadlīnijām, ko nosaka ES, Eiropas Padome, Pasaules tūrisma organizācija (PTO), Pasaules ceļojumu un tūrisma padome, Hāgas tūrisma deklarācija, Dienas kārtība 21 Ceļojumu un tūrisma industrijai, Baltic 21 Tūrisma sektora stratēģija un vadlīnijas, kā arī citi starptautiski dokumenti. Tajā pašā laikā Latvija turpina attīstīt savu tiesisko bāzi un valsts politiku līdzsvarotai tūrisma attīstībai, un stiprina institucionālo sistēmu.

Latvijas Tūrisma attīstības politikas prioritāte saskaņā ar Latvijas Tūrisma attīstības pamatnostādnēm (2004) ir tūrisma īpatsvara pieaugums Latvijas ekonomikas tiešo un netiešo ienākumu vidū, kas nodrošinās:

• tūrisma pakalpojumu eksporta apjoma pieaugums un tā rezultātā papildus peļņas iegūšana no ārvalstīm (ienākošais tūrisms) un ārvalstu investīciju pieaugums;

• tūrisma pakalpojumu maksājumu bilances (robežšķērsojošo iebraucošo ārzemju ceļotāju un izbraucošo Latvijas iedzīvotāju skaita starpība) izlīdzināšana (tas iespējams, palielinoties ārvalstu viesu uzturēšanās ilgumam, pieaugot ārvalstu viesu izdevumiem), jo Latvijā pagaidām tūrisma pakalpojumu imports pārsniedz eksportu, šis uzlabojums pozitīvi iespaidotu valsts maksājumu bilanci kopumā;

• nodarbinātības pieaugums tūrisma nozarē un ar tūrismu tieši un netieši saistītās nozarēs;

Projekti un pasākumi infrastruktūras attīstībā, vides (t.sk. resursu) aizsardzībā, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomās tiek finansēti no citām valsts un pašvaldību pamatbudžeta un speciālā budžeta programmām un tieši uz tūrisma attīstību attiecināmais finansējuma apjoms nav nosakāms.

Latvijas tūrisma attīstības nacionālā programma 2001. – 2010. gadam paredz kompleksu pasākumu kopumu tūrisma resursu, infrastruktūras, produkta un kvalitātes attīstībā. Nepietiekamo finanšu resursu dēļ 2002. gadā tūrisma produkta un kvalitātes attīstībā plānoto aktivitāšu skaits bija neliels. Finanšu resursu trūkums ir viens no būtiskiem tūrisma attīstību bremzējošiem faktoriem.

2003. gadā valsts budžets tūrisma attīstībai bija 456 tūkst. Ls. 2004. gada budžetā panākts būtisks finansējuma pieaugums tūrismam – Ls 1 042 000 (2,3 reizes vairāk nekā 2003. gadā), kas nodrošina atspēriena punktu sasniegt nospraustās Latvijas tūrisma attīstības prioritātes.

Valsts budžeta finansējums tūrisma attīstībai 1996. – 2004. gadā, tūkst. Ls

Valsts pamatbudžeta līdzekļi tūrismam 2004. gadā tiek izlietoti galvenokārt tūrisma mārketingam (63%), tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveidei (14%) un starptautiskās sadarbības nodrošināšanai (13%).