Tūrisms kā uzņēmējdarbība

• valsts reģionu attīstībā, kur tūristu iztērētā nauda var dot ievērojamu ieguldījumu rajonu un pagastu saimnieciskās dzīves rosināšanā.

• lietišķas konforences un tikšanās nelielam dalībnieku skaitam (50 100 cilvēku), specializētas interešu ekskursijas (dažādu profesiju, vecumu un izcelsmes cilvēkiem);

Runājot par jūras pasažieru transportu, diemžēl, nākas secināt, ka šajā jomā Latvija joprojām neizmanto tās iespējas, ko dod tās izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis (1996. Gadā no ceļotāju kopskaita 5.8% ārzemju tūristu mūsu valstī ieradās pa jūru, savukārt izbraukušo Latvijas iedzīvotāju īpatsvars izbraukušo kopskaitā bija tikai 2.4%. Salīdzinājumam, 60% ceļotāju Igaunijā ieradušies, izmantojot prāmju satiksmi). Intensīvāku jūras pasažieru satiksmi vismaz pagaidām lielā mērā kavē Rīgas pasažieru ostas joprojām nesakārtotā infrastruktūra (tā neatbilst mūsdienu pasažieru ostas standartiem, tādēļ ir nepieciešamas ievērojamas pašvaldības un privātās investīcijas).