Turistu krapšana

Gatavojoties doties atpūsties un apbrīnot ārzemju skaistumu, mēs, kā likums, mazāk par visu aizdomājamies par iespējamām problēmām, kas mūs tur var sagaidīt. Tomēr vasara, ceļojumu karstākā sezona ir arī aktīvākais laiks, kad sarosās visa veida krāpnieki, kas darbojās tūrisma zonās.

„Otreiz uz Latviju vairs nebrauksim!”, aizvien biežākatklāti pasaka ārvalstu tūristi. Mums takm ir vissmukākās meitenes, Dziesmu svētki, alus un jūgendstils. Tomēr Rīgas ar vien pieaugošajam tūrisma biznesam ir arī sava tumšā puse. Naudas izspiešana bāros un augstās maksas taksometros ir biežāk pieminētās tūristu problēmas Latvijā.

Nekvalitatīvs pakalpojums, prece, augstāka maksa vai kabatas zādzības uz ielām nav nekas salīdzinājumā ar citām dažāda veida spekulācijām, ko krāpnieki spēj izdomāt, lai vieglā veidā tiktu pie ātras peļņas. Tūkstošiem tūristu ik gadu tiek apkrāpti iekrītot uz neeksistējošu tūrisma firmu pakalpojumiem un esošo neizdarībām. Aizvien tiek izdomātas jaunas tehnoloģijas un iespējas kā „izsūkt” no tūristiem naudu, nemaz nerunājot par dokumentu zādzībām, aplaupīšanu nodarot miesas bojājumus; pat cilvēku nolaupīšanu.

Bet ko darīt? Institūcijas atklāti pasaka, ka līdzēt jau te neko diži nevar. Ja noziedznieki neesot pieķerti pie rokas, tad pat policija nepalīdzēs. Tad kā rīkoties nezinošajam tūristam nelaimē?1. Pasaulē un Eiropā

Aviokompānijas veic iepriekš pārdomātu krāpšanu pārdodot aviobiļetes viena komforta līmenim, piemeram(TU 154), bet pēc tam it kā pēdējā brīdī maina lidmašīnas uz zemāka komforta laineriem, piemēram (JAK 40), kā rezultātā tiek nopelnīts uz laineru cenu starpības. Iepriekš minētais gadījums ir fiksēts 2006. gada septembrī Krievijas aviokompānijā Transavia.1.2. Krāpšanas shēmas tūroperatoru un tūrismu aģentūru vidū

Piemērām, viens no tradicionālajiem krāpšanas mehānismiem ir līgums, kurā paredzēta iespēja viesnīcas maiņai uz it kā nezināmu, bet “līdzvērtīgu”. Šāds formulējums slēpj sevī sekojošu iespēju. Aģenti piedāvā izvietot klientu pazīstamā viesnīcā, iepriekš jau zinot, ka visi numuri ir sen jau rezervēti, kā rezultātā klientam tiek piedāvāts izmitināties citā viesnīcā, kas it kā ir vēl respektablāka un dārgāka. Piedāvātās dārgākās cenas vienozīmīgi liecina par augstāku komforta un apkalpošanas līmeni, un klients, lielākoties, piekrīt. Rezultātā klients tiek novietots zema līmeņa viesnīcā, kura nekotējas, un kurai pati tūrisma aģentūra ir mākslīgi pacēlusi cenas. Labi, ja klients paliek gandarīts, bet ja nu...?

Tāpēc, ja līgumā tiek piedāvāta šāda iespēja mainīt viesnīcas, tad ieteicams būtu iepriekš sameklēt 2 3 sev pieņemamus variantus un jau ar visiem noteikumiem iekļaut tos līgumā. Alternatīvi pastāv arī iespēja sazināties ar iepriekš minēto atpazīstamo viesnīcu un pārbaudīt rezervāciju.

Iespējamas arī primitīvākas krāpšanas shēmas, kā tūrisma aģentūras apmāna klientus. Piemeram, vairāk nekā 200 Ukrainas liidzjutēji kļuva par krapšanas upuriem shēmai, kas piedāvāja lētas biļetes braucienam uz sporta pasākumu Vācijā. Laika periodā no aprīļa līdz maijam Kijevā reģistrēta tūrisma firma “Brama Travel” paspēja piesavināties aptuveni 300 000 Eiro braucienam uz Mundiāli, lielākajai daļai cietušo, krāpnieki bija izsnieguši sertifikātus, kurus it kā būtu bijis iespējams samainīt pret futbola ieejas biļetēm. Interesanti atzīmēt, ka tik liela daļa cietušo izveidojās tāpēc, ka ”Brama Travel” izsniegtie setifikāti neradīja aizdomas, jo bija noformēti caur Ukrainā reģistrētu tūrisma aģentūru „Gamelija”, kas skaitījās oficiālais pasaules čempoināta pārstāvis Ukrainas teritorijā .1.3. Ielu mahinācijas