Ūdens
Ūdens ķīmiskā formula H2O
Ūdens sastāvs.Sadalot ūdeni ar līdzstrāvu, iegūst divus tilpumus ūdeņraža un vienu tilpumu skābekļa.
Ūdens ir viena no visvairāk izplatītajām vielām. Ar to pārklātas gandrīz 3/4 zemeslodes virsmas (okeāni, jūras, ezeri, kā ari milzīgie ledāji Ziemeļpolā un dienvidpolā).
Daba sastopami saldūdeņi un sāļūdeņi. Sāļu masas daļa nepārsniedz 0,05%. Okeāna ūdeņos sāļu masas daļa vidēji ir 3,5%. Rīgas jūras līča ūdenī sāļu masas daļa ir 0,35-0,6%.
Dabā ūdens vienmēr satur dažādus piemaisījumus. Lietus ūdens ir tīrākais sastopamais ūdens dabā.
Ūdeni parasti laboratorijā neiegūst ar ķīmiskiemsavienojumiem jo ūdeni iegūst no dabas un vajag to tikai attīrīt.
Tīrs ūdens ir dzidrs šķidrums bez smaržas un garšas. Plānā slānī tas ir bezkrāsains, bet biezā slānī - zilgani zaļš. Ūdens sasalšanas temperatūra normālā atmosfēras spiedienā ir 0oC , bet viršanas temperatūra ir 100oC. Kad ūdens pārvēršas ledū , no 92 tilpumiem ūdens rodas 100 tilpumi ledus - un otrādi. Ūdens sasalstot izplešas. Vislielākais blīvums ūdenim ir +4oC temperatūrā.
Ūdeni ir iespējams sadalīt par ūdeņradi un skābekli ar līdzstrāvu, kā arī karsējot augstā temperatūrā (2000oC). Ūdens reaģē ar metāliem, piemēram, ar nātriju un kalciju. Šīs reakcijas noris strauji, bieži vien ar sprādzienu. Tādēļ mēģinājumiem jāņem mazs metāla gabaliņš un
mēģenē jāpārsedz r piltuvi. Ķīmiskās īpašības, kas norit starp aktīvajiem metāliem un ūdeni var attēlot ar šādien vienādojumiem:
2Na+2HOH 2NaOH+H2
hidroksīds
Ca +2HOH Ca(OH)2+H2
