Ūdens – nozīmīgs dabas materiāls un neparasta viela
Ūdens – svarīgs dzīvības faktors.
KĀ rodas saldūdens.
Ūdens – neparasts šĶidrums no ĪpašĪbu viedokĻa.
Liela siltumietilpība jūra stabilizē klimatu.
Attēls. Ūdens molekulārās uzbūves fragments.
Tabula. Siltumietilpība pie istabas temperatūras dažādām vielām.
Ledus peld virspusē.
Ūdens – universāls šķīdinātājs.
Kapilaritāte – ūdens nogādāšana no saknēm līdz lapām.
Attēls. Ūdens molekulu pārvietošanās pa kapilāru.
Dzīvība radās ūdenī. Ūdens ir pats universālākais bioloģiskais šķīdinātājs un visas organismu ķīmiskās reakcijas notiek ūdens šķīdumā. Ar pilnām tiesībām var sacīt, ka dzīvība ir „izšķīdināta” ūdenī. Vairumam organismu ūdens trūkums ir dzīvībai bīstams.
Ūdens ir arī cilvēkiem un citām būtnēm vispierastākais šķidrums. Mēz dzeram to, mazgājamies un peldamies un papildinām ūdens krājumus lietus laikā. Visām dzīvām būtnēm ir vajadzīgs ūdens, kas sastāda 2/3 no cilvēka ķermeņa masas. Katru dienu cilvēkam vajag kopā ar ēdienu uzņemt 2 litrus ūdens. Tas nomaina to ūdens daudzumu, ko cilvēks zaudē urinējot, svīstot un elpojot. Cilvēkiem, kuri cieš badu, ir nepieciešams krietni lielāks ūdens daudzums.
Dažās Āfrikas zemēs vidējais ūdens patēriņš mājsaimniecībā ir mazāks par 10 l dienā.
Daudz ūdens tiek izmantots arī rūpniecībā – galvenokārt dažādos dzesēšanas procesos metalurģijā un ķīmiskā rūpniecībā. Bez tam daudz ūdens vajadzīgs mazgāšanai, skalošanai un šķīdināšanai. Ja visu to saskaita kopā tad vajadzīgs:
50 000 l ūdens, lai izgatavotu 1 vieglo automašīnu.
Ļoti daudz ūdens tiek izmantots lauksaimniecībā, sevišķi dienvidu zemēs tuvāk ekvatoram. Lietus tur līst reti un nepieciešama mākslīga lauku apūdeņošana jeb laistīšana. Skandināvijas valstīs un Viduseiropā, kur ūdens resursi ir pietiekoši, augu mākslīgo apūdeņošanu veic izsmidzinot ūdeni plašā joslā (līdz 100 m) atmosfērā. Tas rada lielus zudumus. Daļa no izsmidzinātā ūdens iztvaiko un līdz augu saknēm nenonāk. Dienvidu zemēs, kur ūdens vērtība ir daudz lielāka, ūdens tiek pievadīts augiem pa tievām plastmasas caurulītēm līdz pat saknēm. Tādējādi tiek samazināti ūdens zudumi. Ūdens patēriņu lauksaimniecībā raksturo šādi skaitļi:
• 3 500 l, lai iegūtu 1 kg vistas gaļas;
Saldūdens patēriņš dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs, īpaši tas sakāms par lauksaimniecībā izmantojamo ūdeni. Piemēram, rūpnieciski attīstītajā ASV 10 % ūdens izmanto mājsaimniecībā, 40 % rūpniecībā un 50 % lauksaimniecībā (dienvidu štatos lauki tiek mākslīgi apūdeņoti). Skandināvijas zemēs lauksaimniecībā izmanto tikai 10 % ūdens, bet Āfrikas zemēs lauksaimniecībā izmanto no 70 % (Tanzānija) līdz 95 % (Sudāna) saldūdens.
ANO bija pasludinājusi astoņdesmitos gadus par dzeramā ūdens apgādes un notekūdeņu attīrīšanas desmitgadi. Diemžēl šo pasākumu mērķis – nodrošināt visus pasaules iedzīvotājus ar sanitāriem noteikumiem atbilstošu ūdeni – netika sasniegts. Šodien vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo neapmierinošos sanitāros apstākļos, kur viņiem nav pieejams pietiekami kvalitatīvs dzeramais ūdens. Nekvalitatīvs ūdens ir cēlonis daudzām epidēmijām.
Laikposmā no 1940. līdz 1960.gadam ūdens patēriņš pasaulē ir dubultojies un laikposmā līdz 2000.gadam tas ir divkāršojies vēlreiz. Prognozētais iedzīvotāju skaita pieaugums izraisīs jaunu divkāršošanos nākamo 30 40 gadu laikā.
nosaka vietas uz Zemes, kur var dzīvot cilvēks, kur var audzēt labību un citus pārtikas produktus;
Zemeslodes virsmas 2/3 aizņem jūras un okeāni, kas satur sālsūdeni. Saldūdens aizņem tikai 2,5 % no kopējā ūdens daudzuma. Savukārt lielāko saldūdens daļu veido ledāji kalnos un polu apgabalos. Tādējādi cilvēku izmantotie ūdens krājumi sastāda tikai 0,25 % no kopējā ūdens daudzuma. Šis saldūdens atrodas upēs, ezeros, kā arī gruntī.
