Ukraina
Ģeogrāfiskais stāvoklis: Ukraina atrodas Austrumeiropā, tā ir lielākā Eiropas valsts. Rietumos robežojas ar Poliju, Ungāriju, Slovākiju un Rumāniju, ziemeļos ar Baltkrieviju, bet austrumos ar Krieviju. Valsts dienvidu daļu apskalo Melnā jūra un Azovas jūra.
Reljefs: Ukrainas R daļā paceļas Piedņepras un Podolijas augstienes un vidēji augsti kalni – Karpati. Augstākā virsotne Ukrainas teritorijā ir Hoverla – 2061 metri. Ukrainai pieder arī Krimas pussala, kuras D daļā atrodas Krimas kalni.
Platība: 603, 700 km2
Iedzīvotāju skaits: 48.05 milj.
Valsts iekārta: prezidentāla republika
Galvaspilsēta: Kijeva
Lielākās pilsētas: Doņecka, Dņepropetrovska, Ļvova, Odesa, Zaporožje, Simferopole
Oficiālā valoda: ukraiņu; krievu, poļu, ungāru
Reliģija: pareizticība, katolicisms, protestantisms, jūdaisms
Klimats: Ukraina atrodas mērenajā klimata joslā. Ziemeļaustrumu daļa ir vēsāka – to ietekmē ziemeļvēja brāzmas no Sibīrijas, tai pašā laikā rietumdaļa ir siltāka Vidusjūras vēju ietekmē. Karstākais mēnesis ir jūlijs, tad vidējā gaisa temperatūra ir 23oC, bet janvārī vidējā gaisa temperatūra ir ap 0oC un zemāk. Lietainākie mēneši ir jūnijs un jūlijs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir no 250-1000 mm.
Dabas zonas: Gandrīz ¾ Ukrainas teritoriju aizņem stepe ar auglīgu augsni. Tā piemērota graudaugu, īpaši dažādu šķirņu kviešu audzēšanā. Audzē vēl kukurūzu, cukurbietes, saulgriezes. No saulgriežu sēklām spiež eļļu. Mežu vairāk ir Karpatos, pie robežas ar Baltkrieviju.
Dzīvnieki: dzīvo smilšu ķirzaka, rācējpogs, saiga, lauku cīrulis, manuls u.c.
Augi: koki, graudzāle, zāle, kukurūza, saulgrieze u.c
Ūdeņi: DR atrodas divas jūras ar kurām robrežojas Ukraina: melnā un Azova jūras. Gar šīm jūrām iet svarīgi jūras ceļi uz Āziju, Eiropu un tālāk uz visiem kontinentiem.
Ukrainas upes, izņemot Dņepru, ir ūdeņiem nabadzīgas. Ūdens ir ļoti nepieciešams tīrumu apūdeņošanai valsts DA daļā. Tāpēc Dņeprā ir ierīkotas ūdenskrātuves un no tām izbūvēti kanāli.
Derīgie izrakteņi: Valsts teritorijā ir daudzveidīgi derīgie izrakteņi: dzelzs, mangāna, alumīnija, niķeļa, dzīvsudraba rūdas, akmeņogles, nafta un dabasgāze, dažādi sāļi (vārāmā sāls, kālija sāls), apatīti, fosforīti, sērs, kaolīns. Ukrainas A atrodas lielākais ogļu baseins Eiropā – Donbass. Te ir izveidojies arī liels dzelzs un tērauda ražošanas centrs. Daudz ir minerālūdeņu avotu un ārstniecisko dūņu, kas veicina kūrortu un sanatoriju attīstību.
Naudas vienība: Ukrainas grivna (UAH) 1 UAH = 0.16 EUR
Laika starpība: + 2 stundas
Nacionālā virtuve: Ukraiņu virtuvei raksturīga garšu daudzveidība. Populārākais ukraiņu ēdiens ir borščs – biešu zupa ar gaļu, sēnēm, pupiņām vai pat žāvētām plūmēm. Golubci – ar gaļu un rīsiem pildīta paprika. Vareņiki – mīklas izstrādājumi ,kuru pildījumam var izmantot kartupeļus, kāpostus, biezpienu, mellenes, ķiršus, u.c. augļus vai dārzeņus, kad pildījums izvēlēts, tos liek vārīties. Parasti sāļie vareņiki tiek pasniegti sīpoliem un skābo krējumu, bet saldie ar ievārījumu. Ukraiņu vidū ļoti iecienītas ir arī pankūkas ar dažādiem pildījumiem (līdzīgiem kā vareņiki), biezpiena plācenīši vai sacepumi. Kovbasa – kūpināta desa. Kuška – asinsdesa (sastāvā griķi un asinis), pasniedz ar krējumu vai brūkleņu ievārījumu.
Izmitināšanas iestādes: Hoteļos iespējams pārnakšņot par zemām cenām, sākot ar 9 EUR par diennakti. Ukrainā ir dažāda līmeņa viesnīcas, cenas orientējoši no 70 EUR līdz pat vairākiem simtiem EUR augstākās klases viesnīcās. Informācija internetā: Kijevā iespējams arī noīrēt apartamentus, sākot ar 50 USD diennaktī.
Bankas: Bankas visbiežāk ir atvērtas katru darba dienu tādos pašos laikos kā Latvijā, tomēr valūtas maiņas kioskos kurss bieži vien ir izdevīgāks nekā bankās. Ceļojumu čekus iespējams samainīt tikai lielākajās bankās.
Kredītkartes: ar kredītkartēm norēķināties iespējams daudzviet galvaspilsētā un lielākajos veikalos vai kafejnīcās citās Ukrainas pilsētās.
Dzeramnauda: dzeramnauda 5 % apmērā no kopējās summas parasti jau tiek ieskaitīta rēķinā, tomēr par labu servisu var atstāt kādu papildus dzeramnaudu.
Veselība: apmeklējot Ukrainu īpašas potes nav obligātas, minimāls risks inficēties ar tādām slimībām kā holēra vai difterija. Līdzīgi kā Latvijā ieteicams tomēr potēties pret ērču encefalītu.
Muita: dodoties uz Ukrainu Latvijas pilsoņiem no 2005. gada 1. maija nav jānoformē vīza. Ja ceļo caur Baltkrieviju, tad nepieciešama tranzītvīza Baltkrievijas šķērsošanai.
Ukrainā atļauts ievest: 200 cigaretes, 1 l stipro alkoholisko dzērienu, 2 l vīna, 10 l alus, skaidrā naudā vai ceļojumu čekos valūtas daudzumu, kas ir ekvivalents 1000 USD.
Aizliegts ievest: ieročus, narkotikas, kā arī jebkādus materiālus, kas sludina karu, rasismu, genocīdu. Nauda un dārglietas jādeklarē uz valsts robežas.
Transports: Ukrainā ir 702 lidostas, lielākās no tām - Kijeva, Ļvova un Odesa. Arī no Rīgas ir tiešie reisi uz Kijevu gandrīz katru dienu. Arī dzelzceļa satiksme Ukrainā ir attīstīta Latvijas Dzelzceļš piedāvā arī braucienus uz vairākām Ukrainas pilsētām) . Uz Ukrainu var doties arī ar autobusu.
Tūristu vidū iecienīta ir prāmju satiksme starp Odesu vai Jaltu un Melnās jūras vai Vidusjūras valstīm, piemēram uz Haifu Izraēlā, Portsaidu Ēģiptē, Stambulu Turcijā.
Apskates objekti: Ukrainas galvaspilsēta Kijeva ir dibināta 5.gs. un turpmākajos gadsimtos tieši no Kijevas Lielvalsts, kas pastāvēja no 9. līdz 11.gs., ir attīstījušās Ukraina, Krievija un Baltkrievija. Kijeva ir pārcietusi gan mongoļu invāziju, gan Otro Pasaules karu un Padomju varu, tomēr Kijevas vecpilsētā ir saglabājušies seni un vērtīgi arhitektūras pieminekļi. Galvenais apskates objekts vecpilsētā ir Sv. Sofijas Katedrāle – pilsētas vecākā saglabājusies baznīca, kurā iespējams apskatīt valsts senāko un lielāko mozaīku un fresku kolekciju. Netālu no katedrāles sākas Kijevas galvenā komerciālā promenāde – Vulitsya Khreshchatyk – iela, uz kuras viens aiz otra atrodami visdažādākie veikali, kafejnīcas un restorāni. Tāpat tūristi Kijevā labprāt apmeklē tirdziņu Bessarabskyj, kur iespējams iegādātiees visdažādākos augļus un dārzeņus. Pāris kvartālu attālumā atrodas iespaidīgais Černobiļas muzejs – tajā apskatāmas ekspozīcijas, kas informē par Černobiļā notikušo katastrofu, kas notika tikai 100 km uz ziemeļiem no pilsētas.
Perčerska rajons – vēsturiski izveidojies Kijevas reliģiskais centrs, kas atrodas pāris kilometru attālumā no pilsētas centra, Dņepras otrā krastā. Šeit ievērojamākais apskates objekts ir klosteris, kurš celts 1051.gadā. Klosteri veido vairākas baznīcas ar zeltītiem kupoliem, pazemes labirinti, kuros apglabāti mumificēti mūki, kā arī citas klostera celtnes, kas pārveidotas muzejos.
Viena no centrālajām klostera celtnēm ir katedrāle, kas celta 11.gs. Lai gan Otrā Pasaules kara laikā tā tikusi daļēji sagrauta, vēl joprojām šī katedrāle ir viena no grandiozākajām baroka stila celtnēm Ukrainā. Blakus katedrālei atrodas Vēsturisko dārgumu muzejs, kurā tiek uzglabātas materiālas vēstures liecības, dārgakmeņi un dārgmetāli, kas vēsta par Ukrainas vēsturi un kultūru. Vērtīgākā ir skitu zelta izstrādājumu kolekcija, kas saglabājusies no 4.gs. p.m.ē. Muzejā apskatāms arī autentisks Kijevas modelis, kas parāda, kāda pilsēta izskatījusies 12.gs., kā arī bagātīgi rotātu biķeru, vīna kausu, krustu un ikonu kolekcija, kuru veidojuši mākslinieki no Ukrainas, Lietuvas un Polijas.
Tautas Arhitektūras muzejs atrodas 12 km attālumā no Kijevas centra, bet tas noteikti ir apmeklēšanas vērts. Tas ir brīvdabas muzejs un atrodas gleznainā vietā – ar birztalām apaugušos pakalnos. Muzeja ekspozīciju veido daudzas celtnes, kas atspoguļo raksturīgos virzienus 17. – 20.gs. ukraiņu arhitektūrā. Ekspozīcija sadalīta 7 mazos ciematiņos, atbilstoši reģionālajām tradīcijām un arhitektoniskajām iezīmēm. Muzejā var apskatīt ne tikai dzīvojamās mājas un lauku saimniecības, bet arī baznīciņas, vējdzirnavas, skaistus dārzus un autentiskas sadzīves iekārtas un rotājumus. Muzeja teritorijā atrodas arī pāris omulīgi restorāni, dāvanu un suvenīru veikaliņi, kā arī saskaņā ar vietējām tradīcijām tiek svinēti dažādi svētki.
Ļvova – neoficiāli tiek dēvēta par Ukrainas rietumdaļas galvaspilsētu. Tā ir kosmopolītiska pilsēta. Līdz 1939.gadam pār pilsētu nekad nebija valdījusi Maskava un tieši Ļvovā 1980.-tajos gados tika kaldināti plāni par atbrīvošanos no Padomju varas. Tā kā Otrā Pasaules kara laikā Ļvova nav daudz cietusi, tā ir viena no labākajām vietām Ukrainā, lai apskatītu neizpostītu vēsturisku arhitektūru, sākot no gotikas līdz pat mūsdienām. Ļvovas vecpilsēta ir ļoti skaista – tās centrā atrodas sens Tirgus laukums, kurā var apskatīt gan 19.gs. pilsētas rātsnamu, gan apkārt esošās 16. – 18.gs. celtnes ar krāšņiem akmenī cirstiem rotājumiem. Pretī šim laukumam atrodas 14.gs. celta Romas Katoļu Katedrāle , kas ir viena no labākajām gotikas stila celtnēm pilsētā. Netālu no Katedrāles atrodas Farmācijas Muzejs, kas dibināts 1735.gadā un tajā apskatāmas farmācijas piederumu ekspozīcijas. Aptuveni 2 km no pilsētas centra atrodas Ļvovas Brīvdabas muzejs, kas stāsta par iedzīvotāju dzīvesstilu vairāku gadsimtu gaitā, arī te apskatāmas dažādas dzīvojamās ēkas, vējdzirnavas, baznīcas un skolas.
Odesa – pilsēta, kurā sajaucas piejūras kūrorta un industriālas ostas gaisotnes. Pilsēta ir slavena gan ar to, ka ir galvenais rūpnieciskais centrs Ukrainas dienvidos, gan arī ar to, ka te atrodas daudzi, interesanti muzeji. Populārākais tūristu apskates objekts ir Operas un Baleta Teātris, kas celts 19.gs. To projektējuši Vīnes arhitekti, tāpēc tas labi attēlo baroka un renesances stilu savienojumu. Vēl ievērojams ir pats pilsētas centrs, kur atrodas daudz muzeju – Arheoloģijas muzejs, kurā apskatāmas dažādas rotaslietas, monētas un citas liecības, kas saglabājušās no senajām civilizācijām, kas apdzīvojušas Melnās jūras reģionu; Jūrniecības Vēstures muzejs, Literatūras muzejs.
Smilšakmens slānis, uz kura ir uzcelta Odesa, ir izcaurumota ar daudziem tuneļiem. Zem pilsētas atrodas arī katakombas, kas izraktas 19.gs. un gadu gaitā tās savām vajadzībām ir izmantojuši gan kontrabandisti, gan revolucionāri un Otrā Pasaules kara partizāni. Šobrīd katakombas ir atvērtas apskatei un tajās notiek ekskursijas gidu pavadībā.
Jalta – kūrortpilsēta Krimas pussalā. Jalta kļuva par klasisku Melnās jūras kūrortu laikā, kad Cars Aleksandrs II netālu esošajā Livādijā uzcēla savu vasaras rezidenci. Vēlākajos gados daudzi sabiedrības elites pārstāvji cēla sev vasarnīcas tieši Jaltā vai tās tuvumā. Pilsētā ir vairākas gājēju promenādes gan centrā, gan gar jūras piekrasti. Omulīgas kafejnīcas, veikali, tirdziņi – Jalta tūristiem piedāvā arpūtu nevis vietējā dzīvesveida iepazīšanu, tomēr arī šeit ir vairāki ievērojami apskates objekti – Aleksandra Ņevska Katedrāle, kas celta neobizantiešu stilā; dramaturga Antona Čehova māja – muzejs, kur viņš pavadījis savas dzīves pēdējos gadus. Jaltu un Krimas pussalu kopumā ir vērts apmeklēt arī skaistās dabas dēļ – kalni, klintis, pludmales, pļavas, kanjoni…Un tas viss nav jāmeklē otrā pasaules malā, bet tepat netālu – Ukrainā.
http://www.lonelyplanet.com/
http://www.yahoo.com/Regional/Countries/Ukraine
http://www.hotel.kiev.ua
http://www.is.svitonline.com
Āzijas un Eiropas ģeogrāfija 8.klasei, Zvaigzne ABC, 2000
