Ukrainas ģeoloģija: tektoniskā uzbūve un resursi

Ukrainas teritorijas tektoniskā (iekšējā) uzbūve veidojās 3,5 miljards gadu ilgā laika posmā no prekembrija līdz kainozojam. Šeit ir fiksēti 3650 milj. gadus veci Eirāzijas kontinentā vecākās prekembrija zemes garozas relikti. Ukraina ir ne tikai Eiropas ģeogrāfiskais, bet arī ģeoloģiskais centrs. Tās teritorijā sastopas galvenās Eiropas kontinenta struktūras: Austrumu, Rietumeiropas un Centrālās Eirāzijas platformas; Tetisa struktūras, Alpu Karpatu un Krimas Kaukāza kroku sistēmas. Starp galvenajām Ukrainas teritorijas zemes garozas ģeostruktūras zonām izceļas senā Austrumeiropas platforma, jaunā Skitu plātne, Donbasa, Karpatu un Krimas kroku apgabali.

No dienvidiem Ukrainu apskalo sāļie Melnās un Azovas jūras ūdeņi. Melnās jūras maksimālais garums no austrumiem uz rietumiem ir 1160 km; no ziemeļiem uz dienvidiem – vairāk par 600 km. Kopējais tās krastu garums ir ap 3,4 tūkst. km., Ukrainas teritorijā – 1540 km. Aptuveni pirms 7 9 tūkst. gadiem ūdenim izlaužoties caur Bosforu un Dardaneļiem, izveidojās Melnās un Vidusjūras savienojums. Vasarās Melnās jūras virspusē ūdens temperatūra svārstās no + 25 +27 grādiem pēc Celsija skalas, ziemās – no + 8 0.5 grādiem pēc Celsija skalas. Dziļumā temperatūra ir nemainīga + 9 grādi pēc Celsija skalas. Stipra vēja laikā Melnajā jūrā mēdz būt lieli viļņi – augstumā 3 – 5 m., garumā 10 15 m. Vētras laikā viļņu augstums sasniedz 15 m, garums – 30 m. Azovas jūra faktiski ir Melnās jūras līcis, ar kuru to saista Kerčas jūras šaurums. Azovas jūras vidējais dziļums 7 – 10 m. Azovas jūras ūdeņi vasarās stipri sasilst un sasniedz 27 32 grādus pēc Celsija skalas. Ziemās krastu tuvumā Azovas jūra aizsalst gandrīz uz 3 mēnešiem, bet tās centrālo daļu sedz peldošs ledus. Azovas jūra ir galvenā Melnās jūras zivju nārstošanas vieta, kurā zivis iepeld caur Kerčas jūras šaurumu un tur nērš. Unikāls ir līdz 1 metru dziļais Sivaša līcis, kurš atrodas Azovas jūras rietumu daļā. Tas ir atdalīts no jūras ar 270 metru šauru, Arabatskas bultu. (Arabatska strilka).

Viena no pašām lielākajām Ukrainas dabas bagātībām ir tās melnzeme – pašas auglīgākās gruntis, trūdu saturs, kurās pārsniedz 12 %, bet humusa slāņa biezums – 1,5 m. Šīs gruntis izveidojušās pirms daudziem tūkstošiem gadu, atmirstot un satrūdot biezajai zāles kārtai stepēs. Katrai dabas zonai, ar tai piemītošo augu valsti, raksturīgs kāds noteikts, dominējošs grunts tips. Poļesjē podzolētās gruntis, tālāk uz dienvidiem – melnzeme, kas aizņem aptuveni 60% no valsts lauksaimniecībā izmantojamām zemām. Sausajā dienvidu Stepē, Melnās un Azovas jūru piekrastēs izplatītas kastaņbrūnas gruntis. Visumā atklāti ap 650 dažādi grunts veidi. Ilgstoša liela daudzuma minerālmēslu pielietošana novedusi pie tā, ka Ukrainas gruntīs ir uzkrājušās stipri toksiskas vielas, bet pašu grunts izmantošanas intensivitāte – pie to noplicināšanās un degradācijas.