Usmas baznīca Latvijas kultūrā

Latvijas valstiskuma izveidošanās sākumā ikviens cilvēks, ikviena institūcija ar milzu entuziasmu tiecās izzināt savas vēstures, kultūras un saimniecības sasniegumus un tos izcelt gan savas zemes mērogā gan Eiropas valstu priekšā. Šāda pieeja vadīja ari Pieminekļu Valdes darbiniekus J. Jaunzemi, P. Ārendu, P. Kundziņu, kad latviešu tautas celtniecības pieminekļu vidū viņi saskatija Usmas baznīcas fenomenu. Tika nolemts šo unikālo būvi pārvest uz Rīgu un to kā izcilu eksponātu uzstādit Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā.

Kurzemes sakrālās kultūras vērtību vidū šis dievnams itkā atšķīrās ar savu ārēji necilo formu un neparasti bagāto un grezno interjeru. Ar ierasto mākslas priekšstatu sistēmu tajā cīnījās vienkāršība un pieticība, kuŗas fonā baroka kokgriezumu un griestos uzgleznotā eņģeļu orķestŗa formu un krāsu bagātība viesa pārsteigumu. Toreiz šis kontrasts suģestēja un raisīja domas par dzimtlaužu kārtā māktās latviešu tautas radošo ģēniju, kuŗš vērīgi smēlās ierosmi savā bagātajā kultūrā, dabā un dzives pieredzē, lai to pārradītu unikālā mākslas kvalitātē.

Šodienas acīm uz pagātni raugoties, daudzas sakarības atklāj...