Utopisma ķecerība

2 Revolucionārās inteliģences reliģiozitātes problēmai Krievijā veltīti dau­dzi pašu pazīstamāko krievu domātāju darbi. Pirmoreiz visā pilnībā šis jautājums tika izvirzīts krājumā «Bexn» (Ceļa zīmes») (M., 1909.), kurā speciāli tam veltīts S. Bulgakova raksts «Varonība un pašaizliedzība». Šo tēmu skar arī citi krājuma autori — Franks pats, N. Berdjajevs, P. Strūve, kurš, starp citu, izveda lakonisko formulu, zem kuras neapšaubāmi parakstītos visi «Ceļa zīmju» autori un to sekotāji: «Te bija un ir skaidri redzama reliģiozitā­tes forma bez tās satura» (167. Ipp.). Vēlāk par krievu inteliģences savdabīgo reliģiozitāti labi rakstīja G. Fedotovs: «1870. g. — tautā iešanas gads.

6 Šo cilvēka samaitātības un iracionalitātes uzplaukumu totalitārajā iekārtā l. A. l ļļjins ir nosaucis par «dvēseles totalitāro demoralizāciju» (sk. A. Kazakovs. «Saklausīt otru». «Atmoda», 1989., N° 9).

10 Par titānismu renesanses laikmetā un tā «otro pusi» sk. A. F. Loseva grā­matā «Renesanses estētika», M., 1982.