Uzmanība: noteikšana un traucējumi

– Objekts, kas izsauc izbrīnu, sajūsmu, diezgan ilgi notur bērnu netiešo uzmanību.

– Liela nozīme bērna aktuālo interešu vajadzību lokam (rotaļa vai vienveidīga praktiskā darbība).

• Bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem attīstās lēni.

• Liela nozīme ir otrās signālu sistēmas – runas – tīšās uzmanības regulācijā.

• Ar iekšējās runas palīdzību bērnam jāiemācās “piespiest sevi uzmanīties”.

1. Sākumā bērnam balsī jākomentē sava darbība, jāizsaka vārdos, kas padarīts, ko dara, kādi rezultāti.

2. Vēlāk tas jāveic ar iekšējās runas palīdzību pēc paveiktā darba.

• Tā nav pilnībā atkarīga no iekšējiem stimuliem, svarīga ir apkārtējās vides iedarbība un organisma mijiedarbība ar to.

– Ievērojiet to, ka bērna darbaspēju noteikšanā svarīga nozīme ir uzmanības funkcijai, vairākos pētījumos iegūti arī interesanti fakti par uzmanības problēmām.

– 2. fāzē (starp mācību stundas 20. un 30. minūti) ir visaugstākā darba produktivitāte.

– 3. fāzē, kas bieži vien sākas 20. un 30. minūti, darba spējas pazeminās.

• Jāattīsta gribas neatlaidība, kurā ietilpst tādas īpašības kā neatlaidība, pacietība un izturība.

• Patstāvīgā darba prasmju un iemaņu veidošana, nesaraujami sasitīta ar uzmanības noturības un koncentrēšanās spēju veidošanu.

• Uzmanību palīdz izraisīt un uzturēt daudzveidīga uzskate (uzskate nedrīkst novērst no darbības mērķa).

• Jāizmanto visas ārpusklases darba iespējas, lai mērķtiecīgi virzītu bērnu uzmanības attīstību.

• Uzmanības veidošanos nevar nodrošināt atsevišķi pasākumi – svarīga visa mācīšanas, audzināšanas sistēma.