Uzņēmējdarbības atrašnās vietas izvēle
Atrašanās vietas izvēle ir ļoti svarīgs jautājums. Tāpat kā uzņēmuma tiesiskās formas un uzņēmuma apvienošanās formas izvēle nosaka to kāda būs tā uzbūve. Lēmumam par atrašanās vietas izvēli ir ilgstoša iedarbība, jo bieži, it sevišķi lielos uzņēmumos to mainīt ir ļoti grūti. Uzņēmums parasti izvēlas tādu atrašanās vietu, ar kuras palīdzību tas varēs sasniegt tā galveno mērķi gūt ilglaicīgu peļņu. Tā kā dažādām uzņēmējdarbības vietām ir dažādas izmaksas un ieņēmumi (transporta izdevumi, darba algas, zemes gabalu cenas, rentes, nodokļu lielums, realizācijas iespējas), peļņas maksimumu var sasniegt tad, kad, visam citam nemainoties (ceteris paribus), starpība starp vietas nosacītajiem ienākumiem un izmaksām ir vislielākā. Nosakot šo starpību, balstās uz neto peļņu, kas paliek pēc nodokļu atvilkšanas, nevis uz bruto peļņu, jo nodokļi arī var būt atkarīgi no atrašanās vietas. Tas nozīmē, ka bruto peļņa atkarībā no atrašanās vietas var tikt pakļauta dažādiem nodokļu lielumiem.
Domājot par optimālu atrašanās vietu, jāņem vērā daudz faktoru, kas viens otru ietekmē, un viens ar otru konkurē. Atrašanās vieta vienmēr ir bijusi izšķiršanās starp izmaksu priekšrocībām un realizācijas priekšrocībām.
Uzņēmējdarbības vietas teorija pirmoreiz sistemātiski tika attēlota Alfrēda Vēbera 1909. gadā iznākušajā darbā “Par rūpniecības atrašanās vietu”. Viņš arī ieviesa atrašanās vietas faktora jēdzienu. Vēbers ar atrašanās vietas faktora saprata “savā ziņā stipri norobežotu priekšrocību, kura kādai saimnieciskai darbībai iestājas tad, kad tā norisinās noteiktā vietā vai noteiktu veidu vietās.” Viņš par šiem faktoriem uzskatīja darba izmaksu lielumu, transportu izmaksu lielumu un aglomerāciju. Modernajās teorijās vērā ņem arī realizēšanas faktoru.
Ne visi uzņēmumi savas atrašanās vietas izvēlē ir brīvi. Atsevišķām saimniecības nozarēm atrašanās vietu jau ir noteikusi daba, piemēram, kalnrūpniecība, kuģu būve, HES u.t.t. Citi uzņēmumi neizvēlas atrašanās vietu saimniecisku, bet personīgu interešu vadīti (piem. pamatā var būt ģimenes tradīcija vai citas personīgas preferences). Dažiem uzņēmumiem nepieciešams varas nesēja pretīmnākšana (piem., spēļu bankas). Palielinās to likumu priekšrakstu skaits, kas attiecas uz dabas aizsardzību. Īpaši tas attiecas uz apgabaliem, kuros ir liela rūpniecības koncentrācija, kurās gaisa piesārņojums ir pamatīgi liels. Tas prasa lielus ieguldījumus, tādējādi var samazināties šādu atrašanās vietu pievilcība.
Jau pastāvošiem uzņēmumiem var rasties saimnieciski ierobežojumi, ja mainās saimnieciskie apstākļi, un optimālāka kļūst kāda cita atrašanās vieta, toties izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma pārvietošanu ir augstākas kā sagaidāmā papildus peļņa ko sniedz šī jaunā atrašanās vieta.
