Uzņēmējdarbības cēloņi un uzņēmuma ekonomikas pamati
Lekciju konspekts.
Rīga.
Ievads.
Kas ir uzņēmējdarbība un kas ir tās cēloņi.
Kādas ir uzņēmēja problēmas.
Saimnieciskās darbības pamati un cēloņi.
Tiem ir tieši vai netieši jākalpo cilvēku nepieciešamību apmierināšanai.
Visi ekonomiskie labumi ir dalāmi produktos un pakalpojumos.
Produkti ir materiāli labumi.
Produkti bojājas.
Pakalpojumi ir nemateriāli labumi.
Pakalpojumi nav uzglabājami un tie nebojājas.
Dabas resursi.
Zināšanas.
Lietderība , izmaksas.
Maksimuma princips ar dotajiem līdzekļiem sasniegt maksimālu mērķi.
Minimuma princips nosprausto mērķi sasniegt ar minimāliem līdzekļiem.
Uzņēmējdarbība.
Kādi produkti vai pakalpojumi ir jārada.
Kam jāsaņem radītie produkti un pakalpojumi.
Uzņēmējdarbība kā sistēma.
Uzņēmuma pazīmes.
Ražošanas līdzekļi.
Attēls. Uzņēmuma darbībai nepieciešamie ražošanas līdzekļi.
Iekārtas.
Pie iekārtām pieskaitāmi ir.
Visas būves pārvaldes ēka , fabriku halles , noliktavas , biroja ēkas.
Mērinstrumenti.
Iekārtas sauc arī par investīcijām.
Informācija.
Nauda.
Mērķu orientācija.
Peļņas gūšana ir nepieciešama , lai varētu.
Izdzīvot ".
Varētu iedalīt.
Vidējais mērķis pēc iespējas ilgāk izdzīvot.
Būt maksātspējīgam.
Paplašināt uzņēmējdarbību.
Iegādāties jaunākās tehnoloģijas vai apgūt modernas saimniekošanas metodes.
Pirmkārt , valsts likumdošana.
Aizliedz piesārņot dabu.
Nodokļu likumdošana ar progresīvo nodokļu skalu.
Uzņēmējs spiets palielināt izmaksas , iekārtojot attīrīšanas iekārtas.
Jāpaaugstina darba algas , jāsaīsina darba laiks.
Treškārt , patērētāji.
Ierobežojumi uz pakalpojumu izmaksām par silto ūdeni , elektrību , kanalizāciju.
Latvijas saimnieciskā dzīve ir pilnīgi pakārtojusies tirgus ekonomikas nosacījumiem. Latvija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un Eiropas Savienības locekle. Līdz ar to arvien lielāks ir globalizācijas iespaids uz tautsaimniecību, kā arī jāpakļaujas tām saimnieciskajām un juridiskajām normām, kuras nosaka minētās un citas starptautiskās organizācijas.
Neskatoties uz to, ka šodien izšķiroša loma valsts saimnieciskajā darbībā ir privātajai uzņēmējdarbībai, iedzīvotājiem, ierēdņiem, saimnieciskajiem vadītājiem un sabiedriskajiem darbiniekiem bieži vēl trūkst izpratnes tīri teorētiskā līmenī par to:
kāda loma ir valstij tautsaimniecības vadīšanā tirgus ekonomikas apstākļos;
kā izmainījies dažādu nevalstisko sabiedrisko organizāciju iespaids, nozīme un iespējas valsts politiskajā vadībā.
Sagatavotais izziņas materiāls ir būtiski pārstrādāts un papildināts 2000. gadā izdotais mācību līdzeklis „Uzņēmējdarbības cēloņi un uzņēmuma ekonomikas pamati”. Šajā izdevumā ir izdarītas izmaiņas sadaļās par nodokļiem, no jauna nākušas klāt nodaļas par mārketingu.
Materiāls ir sagatavots kā mācību līdzeklis arodbiedrību darbiniekiem, lai tie varētu labāk izprast uzņēmējdarbības, atsevišķa uzņēmēja, valsts un, līdz ar to, arī strādājošo problēmas plašākā tautsaimnieciskā kontekstā.
Šāda apjoma darbs nevar pretendēt uz plaša, vispusīga mācību līdzekļa godu, bet autors cer, ka lasītājs arodbiedrību darbinieks, students vai arī kāds uzņēmējs te atradīs lietas, kas ienesīs skaidrību vai radīs jaunas idejas tālākai sabiedriskai vai saimnieciskai darbībai.
Jebkuras saimnieciskās darbības pamatcēlonis ir cilvēku nepieciešamības, to apmierināšana un nepieciešamību apmierināšanai vajadzīgo līdzekļu trūkums jeb deficīts.
Katram cilvēkam ir nepieciešams apmierināt savu izsalkumu vai slāpes (nepieciešamība pēc pārtikas), vajadzīgs apģērbs, mājoklis un drošības garantijas (lai būtu darbs, veselības un vecumdienu nodrošinājums, fiziskā drošība utt.). Bez tam, parādās arī izteiktas luksus nepieciešamības kažokādas, dārgs auto vai smalki dzērieni. Tā visa iegūšanai ir vajadzīgs noteikts līdzekļu daudzums, kas, diemžēl vienmēr ir nepietiekošs, lai varētu apmierināt visas radušās nepieciešamības.
Rodas pamatproblēma, kā izdevīgāk un lietderīgāk sadalīt katra rīcībā esošos deficītos līdzekļus starp dažādām alternatīvām, vai, ekstremālā situācijā, visus līdzekļus ieguldīt viena vienīga mērķa sasniegšanai. Tas noteiks katra indivīda tālāko saimniecisko darbību. Pie kam, saimnieciskā darbība var izpausties ne tikai kā savu personīgo nepieciešamību apmierināšana, bet kā darbība citu cilvēku nepieciešamību apmierināšanai.Šajā darbībā iegūtie līdzekļi, savukārt, kalpo savu nepieciešamību apmierināšanai. Līdz ar to, katras saimnieciskās jeb ekonomiskās aktivitātes dzinējspēks ir cilvēka vajadzību izzināšana un apmierināšana.
Līdzekļus, kas nepieciešami vajadzību apmierināšanai turpmāk sauksim par ekonomiskajiem labumiem. Tomēr, labumiem, lai tie atbilstu ekonomiskajiem labumiem, ir jāpiemīt sekojošām īpašībām:
tiem ir tieši vai netieši jākalpo cilvēku nepieciešamību apmierināšanai;
tādēļ, ka nepieciešamība tiek apmierināta, ekonomiskie labumi tiek iekāroti un kļūst pieprasīti, un ir relatīvi deficīti tik ilgi, kamēr noteiktā vietā un laikā nav pieejami neierobežotā daudzumā;
ja ekonomiskie labumi kļūst pieprasīti un ir taisnīgi pret citiem labumiem apmaināmi, tie kļūst tirgus spējīgi un iegūst cenu.
