Uzņēmējdarbības finansēšana: kapitāla avoti un stratēģija

Katram uzņēmējam, uzsākot uzņēmējdarbību, ir skaidri jāredz finansu, materiālo un intelektuālo resursu nepieciešamība, to ieguves avoti, kā arī jāprot precīzi aprēķināt resursu izmantošanas efektivitāti firmas darba procesā.

Tirgus ekonomikas apstākļos uzņēmēji nevar panākt stabilus panākumus, ja netiek precīzi un efektīvi plānota komercdarbība.Ja netiek pastāvīgi vākta un analizēta informācija par tirgus stāvokli, konkurentiem tajā un arī analizētas savas perspektīvas un iespējas.

Svarīgs uzdevums ir investīciju piesaiste .Investīciju darbība ir raksturīga jebkuram uzņēmumam. Investīciju piesaistes lēmuma pieņemšana ir iespējama tikai ņemot vērā sekojošus faktorus:

• Risks, kas saistīts ar tā vai cita lēmuma pieņemšanu u.c.

Iemesli, kas nosaka investīciju nepieciešamību, var būt dažādi. Atbildības pakāpe par pieņemto investīciju projektu tā vai cita virziena ietvaros ir atšķirīga. Tā, ja runa ir par esošo ražošanas jaudu nomaiņu, lēmums var tikt pieņemts salīdzinoši nesāpīgi, pa cik uzņēmuma vadība skaidri apzinās, kādā apjomā un ar kādiem raksturlielumiem ir nepieciešami jaunie pamatlīdzekļi. Uzdevums ir sarežģītāks, ja runa ir par investīcijām, kas saistītas ar pamatdarbības paplašināšanos, jo šajā gadījumā ir nepieciešams ņemt vērā virkni jaunu faktoru: iespējamo firmas stāvokļa izmaiņu preču tirgū, materiālu, darba un finansu resursu papildus apjomu pieejamību, jaunu tirgu apgūšanas iespēja u.c. Bez tam, daudzās firmās ir kļuvusi par ikdienišķu investīciju rakstura lēmumu pieņemšanas tiesību diferenciācijas prakse, t.i. tiek ierobežots investīciju apjoma maksimālais lielums, kura ietvaros tas vai cits vadītājs var pieņemt lēmumu patstāvīgi.

Uzņēmējdarbības finansēšana ir viens no primāriem panākumu gūšanas vai neveiksmju pamatnosacījumiem. Dzirdot vārdu ‘’finansēšana’’, parasti vairākumam cilvēku tas asociējas ar naudu – kur un kā meklēt uzņēmējdarbībai vajadzīgo kapitālu. Lielos vilcienos tas ir pareizi, jo vārds ‘’finansēšana’’ tik tiešām vispirms tiek traktēts kā finanšu līdzekļu iegūšanas process jaunu īpašumu – ēku, mašīnu, iekārtu u.c. lietu iegādei.

Taču finanšu līdzekļi vajadzīgi ne tikai jaunai būvniecībai vai jaunu mašīnu un iekārtu iegādei, kas palielina uzņēmuma aktīvus. Nauda vajadzīga arī veco būvju nojaukšanai, iekārtu demontēšanai, mašīnu likvidēšanai, kas savukārt samazina aktīvus. Nauda un kredītoperācijas vajadzīgas arī izejvielu iegādei, jauno iekārtu uzstādīšanai, darbības nodrošināšanai un uzraudzībai, efektīvas apsaimniekošanas organizēšanai, darba samaksai, reklāmai u.c. vispārējiem izdevumiem.

Tāpēc finansēšanas jēdzienu paplašina un papildina cits apzīmējums – investēšana. Investēšana ir ilglaicīgi kapitālieguldījumi pamatkapitāla radīšanai, paplašināšanai un rekonstrukcijai..

Ir arī otrs kapitālieguldījumu apzīmējums – inovācijas. Tās ir – kapitālieguldījumi iekārtu, mašīnu, tehnoloģiju nomaiņai ar jaunas paaudzes analogiem, prioritāru izgudrojumu veicināšanai.

• Finanšu investīcijās – ieguldījumi akcijās, obligācijās, vērtspapīros, tezervācijas priekšmetu uzkrāšanā;

• Reālās investīcijas – kapitālieguldījumi konkrēta produkta ražošanā;

• Intelektuālās investīcijas – ieguldījumi personāla sagatavošanā un kvalifikācijas celšanā.

Pašu kapitāls – uzņēmuma ieguldītais īpašnieku kapitāls (pamatkapitāls), uzņēmumā uzkrātās rezerves un nesadalītā peļņa; investors iegūst īpašuma tiesības un balsstiesības uzņēmumā.