Uzņēmējdarbības formas, mazo un vidējo uzņēmumu attīstība Latvijā

Kursa darba mērķis ir izanalizēt uzņēmējdarbības formas Latvijā un izpētīt mazo un vidējo uzņēmumu darbību, novērtēt faktorus, kuri veicina un bremzē uzņēmējdarbību Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus, lai sekmētu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību.

Apskatīt uzņēmējdarbības, mazo un vidējo uzņēmumu teorētiskus aspektus;

Aprakstīt mazo un vidējo uzņēmumu priekšrocības un trūkumus;

Noskaidrot, kas kavē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību;

Izanalizēt, kas veicina mazo un vidēju uzņēmumu attīstību;

Firma ir komersanta nosaukums, kurš individualizē komersantu. Komersanta firmai ir skaidri jāatšķiras no citām firmām. Izvēloties firmu, Komerclikumā ir daži ierobežojumi: nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju nosaukumus, vārdus „valsts” vai „pašvaldības”; ir ierobežojumi vārda „Latvija” izmantošanai; firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas.

 pēc lieluma (lielie, vidējie un mazie uzņēmumi), kas ir atkarīgs no gada neto apgrozījuma un darbinieku skaita;

 pēc formas (privātie, valsts, jauktā īpašuma uzņēmumi);

 pēc atbildības (pilnas un ierobežotas mantiskās atbildības uzņēmumi), pilnas atbildības gadījumā, ja uzņēmums bankrotē īpašnieks parādu dzēšanai izmanto savu personīgi īpašumu; ierobežotas atbildība gadījumā, īpašnieks atbild ar uzņēmumā ieguldīto īpašuma daļu;

 pēc nozaru specializācijas (ražošanas, pakalpojumu sniegšanas un citi);

Fiziskai personai ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai Komercreģistrā, kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 20 tūkst. latu, darbības veikšanai ir iekārtojusi patstāvīgu pakalpojumu sniegšanas vai preču pārdošanas vietu un nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus. Analizējot statistiskos datus par reģistrētiem komersantiem laika posmā no 01.01.2002 līdz 16.03.2007, autors var secināt, kā individuālais komersants ieņem otro vietu, ka populārākais uzņēmējdarbības veids Latvijā (1.2 tab.). Pēc autora domām, individuālajam komersantam šādas priekšrocības attiecībā uz citiem uzņēmējdarbības veidiem:

Lai piereģistrētu komandītsabiedrību ir jāaizpilda pieteikums, jāsamaksā valsts nodevu un par ierakstu oficiālajā laikraksta „Latvijas Vēstnesis”.

Pilnsabiedrības reģistrēšanas process ir līdzīgs komandītsabiedrības reģistrēšanai. Tabulā 1.3 var redzēt reģistrētu komandītsabiedrības un pilnsabiedrības skaitu līdz 2007. gadam.

Runājot par sabiedrības pamatkapitālu, to apmaksā ar naudu vai mantisko ieguldījumu. Apmaksas veidu nosaka līgumā. Dibinot sabiedrību, dibinātāji seko šādai dibināšanas kārtībai:

Sabiedrības statūtos vajadzētu būt atspoguļotai sabiedrības firmai; komercdarbības veidam; sabiedrības darbības mērķī; pamatkapitāla lielumam; sabiedrības valdes skaitliskam sastāvam un citiem noteikumiem, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem.

Akcija ir vērtspapīrs, kas apliecina akcionāru līdzdalību sabiedrībā un dod viņam tiesības piedalīties sabiedrības pārvalde un saņemt dividendes, kas ir ienākums no akcijas.

AS dibinātāji var būt fiziskas un juridiskas personas. AS kapitāls veidojas no dibināšanas kapitāla (kas nevar būt mazāks par 25 tūkst. latu, viss dibināšanas kapitāls jāiegulda naudā) un izlaistajām un pārdotajām akcijām un obligācijām.

Akciju nominālvērtību nosaka statūtos, bet pērk un pārdod akcijas pēc akciju kursa, kas ir cena par kādu akciju pērk un pārdod fondu biržā. Tā ir akciju tirgus cena, ko ietekmē akciju pieprasījums un piedāvājums, fondu tirgus aktivitāte un citi faktori.