Uzņēmuma finanšu pārskati un to analīze

Analīzes priekšmets: SIA “X” gada pārskati, periodā no 2002.gada līdz 2004.gadam

Saskaņā ar šo likumu grāmatvedības gada pārskata kā vienota kopuma sastāvs ir šāds:

1. Uzņēmuma nepārtrauktas darbības princips – saistīts ar pieņēmumu, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk. No tā izriet, ka uzņēmuma aktīvi tiek novērtēti atbilstoši to pašizmaksai, nevis likvidācijas cenās, kā arī uzņēmumam ir iespējams ilgākā laika periodā norakstīt ilgtermiņa ieguldījumus.

2. Pašizmaksas princips – jebkurš līdzeklis jeb aktīvs ir attēlojams bilances pārskatā pēc tā iegādes cenas vai pašizmaksas.

3. Realizācijas princips – uzņēmuma ieņēmumi tiek atdzīti jeb attēloti peļņas un zaudējumu aprēķinā brīdī, kad uzņēmums ir nosūtījis preces vai produkciju pircējam vai ir nodevis izpildītos darbus pasūtītājam, par to izrakstot rēķinu. Ieņēmumi tiek attēloti peļņas un zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no naudas saņemšanas brīža.

4. Uzkrāšanas un periodu saskaņošanas princips – uzņēmuma neapmaksātie rēķini atspoguļojas kā kreditoru parāds jeb saistības pret piegādātājiem. Izdevumi, kuri atmaksāti un ir attiecināmi uz nākamo pārskata periodu, ir uzskatāmi par nākamo periodu izmaksām. Pēc uzkrāšanas un periodu saskaņošanas principa attēlo arī kredīta un noguldījumu procentus.

5. Piesardzības princips – uzņēmums vadās pēc vislielākās piesardzības: uzņēmuma aktīvi tiek novērtēti minimālajās cenās

uzņēmuma ieņēmumi tiek novērtēti un uzskaitīti pēc minimālā principa

uzņēmuma izdevumi tiek novērtēti un uzskaitīti pēc maksimālā principa

6. Princips par formas pakļaušanu saturam – grāmatvedības uzskaitē par primāru tiek uzskatīts darījuma ekonomiskais saturs, sekundāra ir darījuma juridiskā forma.

7. Konsekvences princips – saistīts ar grāmatvedībā lietojamo metožu nemainīgumu laika periodā, kas nav īsākas par diviem gadiem. Ir svarīgi, lai gada pārskats būtu salīdzināms ar iepriekšējo periodu pārskatiem. Jebkura grāmatvedībā lietojamo metožu maiņa ir jāpaskaidro gada pārskata pielikumā.

8. Būtiskuma princips – saistīts ar uzņēmuma būtisku summu noteikšanu tā līdzekļu uzskaitē.

Lai ārējais lietotājs (kreditori, esošie vai potenciālie investori, esošie klienti, interesenti) varētu būt pārliecināts par pārskatu patiesumu, korektumu un atbilstību likumdošanai un grāmatvedības principiem, kas tiek uzrādīti gada pārskatos, tiek veikta finansu pārskatu revīzija jeb audits. Neatkarīgu revīziju jeb auditu Latvijā veic zvērināti revidenti, un viņu darbību regulē LR likums „Par zvērinātiem revidentiem”. Zvērināti revidenti veic revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kas regulē to darbības pamatprincipus un iezīmē darbības vadlīnijas.

Revīzijas rezultātā zvērināti revidenti sniedz atdzinumu par gada pārskatu ticamību un likumiem, standartiem un principiem, kas regulē gada pārskatu sagatavošanu.

Finansu pārskatu ierobežojumi ir saistīti ar finansu pārskatu nepilnībām:

4. Finansu pārskats ir pieejams, kad ir pagājis ilgs laiks kopš pārskata perioda

Pats vārds “bilance” ir cēlies no itāļu valodas vārda “bilancia”, kas nozīmē “svari”, tas arī noteic, ka abās pusēs ir jābūt vienādām kopsummām. Bilances tabulu ir pieņemts izveidot vai nu kontu formā vai arī vertikālajā formā. Kontu formā bilances kreisajā pusē izvieto aktīvu un labajā pusē – pasīvu, bet vertikālajā formā aktīvu izvieto lapas augšdaļā, bet pasīvu zem aktīva. Latvijā grāmatvedības bilanci parasti izveido kontu formā. Bilances sastādīšanas pamats ir inventārraksti.