Uzņēmuma izdevumi

Izmaksas – līdzekļu izlietojums, kas saistīts ar produkcijas ražošanu un veido produkcijas pašizmaksu vai tiek tieši norakstīts uz pārskata periodu.

Mainīgās izmaksas – izmaksas, kuru apjoms ir tieši atkarīgs no ražošanas apjoma. Tās sevī varētu ietvert, strādnieku algas, ražošanai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas, darbgaldu nolietojums, utt.

Reizēm šajā klasifikācijā izšķir vēl arī trešo izmaksu veidu, Kvazifiksētās izmaksas, kas ir fiksētās izmaksas, kuras lēcienveidīgi palielinās pie noteikta produkcijas apjoma.

Izmaksas var iedalīt pēc to tiešuma attiecībā uz produktu, tas ir tiešajās un netiešajās izmaksas.

Tiešās izmaksas – izmaksas, kuras var tieši attiecināt uz produktu, piemēram, tā darbinieka alga, kas izgatavo produktu, produktā ieguldīto materiālu izmaksas utt.

 Materiālu izmaksas – tajās skaita to materiālu izmaksas, kuri ir izlietoti produkta izgatavošanai. Piemēram koks, kas izlietots galda izgatavošanai, ir uzskatāms par produkta daļu, jo tas tajā ir galvenā sastāvdaļa. Galveno produkta sastāvdaļu reizēm klasificē kā pamat materiāli, savukārt materiālus, kas izlietoti lai salabotu iekārtu ar kuru izgatavo galdus sauc par palīgmateriāliem. Palīgmateriālus nevar attiecināt uz vienu konkrētu produktu, jo ar darba galda palīdzību var izgatavot arī cita veida preces. Taču nevisi materiāli, kas tiek iekļauti tieši produktā ir uzskatāmi par pamatmateriāliem, piemēram naglas ar ko galds sastiprināts, diezin vai ir vērts iekļaut produkta pašizmaksā, jo to vērtība ir niecīga un aprēķinu izdarīšana izmaksās vairāk nekā iegūtā rezultāta lietderība.

Izmaksas var iedalīt novēršamās un nenovēršamās. Šī izmaksu klasifikācija tiek pielietota lēmumu pieņemšanā.