Uztura bagatinataji

Pēdējā laikā medijos un arī sadzīvē arvien vairāk sastopamies ar terminu „uztura bagātinātāji”. Bet tajā pašā laikā gandrīz 80% cilvēku apstiprinās, ka viņiem šī vārdu salikuma būtība joprojām ir tumša bilde. [1]

Uztura bagātinātāji ir pārtikas produkti, ko ierobežotā daudzumā lieto nepilnvērtīga vai nesabalansēta uztura bagātināšanai un kas var būt šķidruma, kapsulu, tablešu vai pulvera veidā. Uztura bagātinātāji nav tas pats, kas pārtikas piedevas. Pārtikas piedevas ir vielas, visbiežāk sintētiskas, ko lieto, lai piešķirtu produktam noteiktas īpašības.

 Vairāk vai mazāk tradicionālus uzturā lietojumus dabiskus pārtikas produktus vai to izejvielas;

 Dažādus augus, to daļas, izvilkumus, metabolisma vai pārstrādes produktus;

 Mikroorganismus un to metabolisma vai pārstrādes produktus;

Katrs uztura bagātinātājs ir paredzēts kādam konkrētam mērķim, un tā sastāvam maksimāli jānodrošina plānotais efekts.

Pašreiz radīts daudz „specializēto” uztura bagātinātāju, kas: [3]

 Papildina ikdienas pārtikā trūkstošās uzturvielas(vitamīnus, minerālvielas, aminoskābes u.c.)

 Mazina alkohola un kofeīna negatīvo ietekmi uz aknām un smadzenēm;

Vitamīni kā bioloģiski ļoti aktīvas vielas labvēlīgi ietekmē organisma darbību, tad ja tos uzņem noteiktā savstarpējā un ar pārējām uzturvielām saskaņotā daudzumā. Lietojot mākslīgos uzturlīdzekļus ir grūtāk kontrolēt vitamīnu daudzumu ko uzņemam, tādēļ var rasties risks vitamīnus pārdozēt, kā rezultātā rodas hipervitaminoze. Uzņemot vitamīnus tikai ar uzturu, hipervitaminoze parasti nerodas, tāpēc uzturam vajadzētu būt dažādam, lai organisms tiktu apgādāts ar visiem svarīgajiem vitamīniem un nerastos vitamīnu trūkums(avitaminoze).

A vitamīns nodrošina veselīgu ādu, matus. Nepieciešams redzei, kā arī aizsargā pret infekcijām.

E vitamīns sekmē skeleta muskuļu attīstību, nodrošina dzimumdziedzeru darbību, pasargā šūnu apvalkus no bojājumiem. Trūkstot E vitamīnam, iet bojā muskuļaudi, rodas izmaiņas asinsvadu sienās, pieaug to caurlaidība. Reģeneratīvās izmaiņas rodas arī iekšējās sekrēcijas dziedzeros, aknās, galvas un muguras smadzenēs.

K vitamīns nepieciešams asins sarecēšanai, kā arī tas piedalās ATF sintēzē, tādejādi piedaloties organisma nodrošināšanā ar enerģiju.

B2 vitamīns vajadzīgs enerģijas ražošanai no uzturvielām, nodrošina veselīgu ādu uzlabo redzi.

B5 vitamīns regulē nervu sistēmas darbību, nepieciešams antivielu sintēzei, kā arī citu bioloģiski aktīvu vielu sintēzei.

B7 vitamīns sekmē ogļhidrātu pārvēršanos taukos, nepieciešams normālai C vitamīna asimilācijai, kā arī organisma apgādē ar enerģiju.

B9 vitamīns nepieciešams aminoskābju un cukuru asimilācijai organismā, RNS un DNS sintēzi. Piedalās nervu sistēmas, gremošanas trakta un citu sistēmu darbībā.

PP vitamīns regulē perifēro asinsriti, paplašinādams sīkos asinsvadus un uzlabodams audu un orgānu apgādi ar asinīm .Tas piedalās arī ogļhidrātu, tauku un pigmentu vielmaiņā, oksidācijas un atindēšanas procesos. [4]4. Minerālvielas

Hlors – regulē šūnu osmotisko spiedienu, skābju bāzu līdzsvaru, aknu un nervu sistēmas funkcijas. Visvairāk hlora ir brūnaļģēs, olīvās un vārāmajā sālī.

Zinātnes un tehnikas progresam, kas mums tik daudz devis, ir arī negatīvā puse, tas izjauc ekoloģisko līdzsvaru dabā un cilvēkos.