Vācija: ģeogrāfija un kultūra

Lielākās pilsētas: Frankfurte pie Mainas (2,59 milj.), Hamburga (2,26 milj.), Minhene (1,94 milj.), Manheima (1,65 milj.), Štutgarte (1,36 milj.), Nirnberga, Ķelne, Diseldorfa, Dortmunde, Bonna.

Muita: Brīvi atļauts ievest un izvest gan vietējo, gan ārvalstu valūtu. Summas virs 15 000 Eiro ir jādeklarē. Ja preces ir iegādātas ES valstīs un ir nomaksāti nodokļi par tām, tad valstī atļauts ievest 800 cigaretes vai 200 cigārus, vai 1 kg tabakas, 10 l stipros alkoholiskos dzērienus, 20 l stipro vīnu, 90 l galda vīna, 110 l alus un citas preces par 400 eiro. Ja preces nav iegādātas ES valstīs, tad atļauts ievest 200 cigaretes vai 50 cigārus, vai 250 gr. tabakas, 2 l vīna, 1 l stipros dzērienus, vai 2 l alus, 60 ml smaržas, 250ml tualetes ūdens un citas preces par 60 eiro. Valstī aizliegts ievest narkotikas, indes, psihotropās vielas, ieročus. Aizliegts izvest degvielu.

Mūsdienu Vācija visaimaz līdzinās tradicionālajam steritipam, kāds izveidojies par šo valsti. Pēdējo 50 gadu laikā Vācija ir kļuvusi daudznacionāla un multikulturāla. Tagad šeit dzīvo vairāk nekā septiņi miljoni imigrantu. Vairums ieceļotāju ir turki, tomēr pēdējā laikā imigrantu skaitu ievērojami papildinājuši arī viesstrādnieki no Dienvidslāvijas Itālijas un Grieķijas. Tā, piemēram, Štutgartē katrs trešais iedzīvotājs ir ārzemnieks, bet Frankfurtē – katrs ceturtais. Eiropā nav otras pilsētas, kurā būtu tik daudz mošeju kā Hamburgā, bet dažās Berlīnes skopās vācu bērni ir pat minoritāte.

Mūsdienu vācu tauta ir izveidojusies pagājušā gadu tūkstoša laikā galvenokārt no ģermāņu ciltīm, arī frankiem, sakšiem, švābiem un bavāriem. Iedzīvotāju grupu reģionālās tradīcijas un dialekti ir cieši saistīti ar šo grupu vēsturiskajām saknēm. Vācijā nav kopēju visas tautas tradīciju. Populārs ir pieņēmums, ka Vācija ir alus dzērāju zeme, kaut gad daudzi vācieši priekšroku dod vīnam. Vīna mīļotāji kopā ar stiprāko dzērienu cienītājiem Vāciju ir ierindojuši pasaules alkohola patēriņa rangu tabulas priekšgalā. Tomēr piedzērušos vācieti var redzēt ļoti reti.

Vācijas etniskās grupas savstarpēji atšķiras arī pēc cilvēku rakstura. Mēklenburgas iedzīvotāji, piemēram, skaitās diezgan noslēgti, švābi tiek uzskatīti par taupīgiem, sakši esot disciplinēti un viltīgi, bet bavārieši ir slaveni ar saviem laucinieciskajiem tikumiem, ķildīgumu un kauslīgumu. To, starp citu, daiļrunīgi apliecina kāda populāra bavāriešu tautas deja, kuras noslēgumā abi dejotāji viens otru iepļaukā. Protams, arī tradicionālie alus svētki, kuru laikā Minhenē katru gadu saplūst miljoniem cilvēku burtiski novisas pasaules, notiek nekur citur kā Bavārijā.

Reinzemes iedzīvotāji tiek uzskatīti par dzīves baudītājiem. Īpaši iemīļots notikums šeit ir vienu nedēļu ilgais Karnevāls, kuram reinzemieši gatavojas praktiski visu gadu. Karnevāls sākas pēdējā ceturtdienā pirms lielā gavēņa. Svētkus ievada “pilsētas kareivji”, milzu pūļa pavadībā “ieņemdami” rātsnamu. Pilsētas domnieki padodas, un vara pāriet maskās tērpto iedzīvotāju rokās.