Vācijas vēstures galvenie posmi un attīstība

Katrai valstij tāpat kā katram cilvēkam ir sava pagātne un tagadne, vieni plaukst un zeļ, savukārt citi nīkst nabadzībā, citi komandē, bet citi tikai izpilda komandas pat neiegūstot no tā nekādu lielo labumu.

Vācijai nepiemita ieradums pakļauties ne citu valstu ieteikumiem, ne pavēlēm. Tā pati vēlējās visus piespiest zem sava papēža, bet Vācija pārvērtēja savus spēkus un uzsāka 2. Pasaules karu. Diemžēl 1945. gada 8. maijā Vācija kapitulēja. Pēc Vācijas sakāves 1945. gada no 17. jūlija līdz 2. augustam notika Potsdamas konference, kurā tika lemts Vācijas liktenis. Anglija, ASV, Francija un PSRS vienojās, ka Vācijai jābūt vienotai valstij, bet pagaidām to sadalīja okupācijas zonās, lai vēlāk atjaunot vienotu, demokrātisku Vāciju, veicot tajā:

• Denacifikāciju jeb jāatjauno cilvēktiesības un jāizformē nacistiskās organizācijas.

• Demilitarizāciju – militārās rūpniecības iznīcināšana. Tikai Vācijas floti nolēma neiznīcināt, bet gan sadalīt vienlīdzīgi starp ASV, Angliju un PSRS.

Tikai pēc tādas valsts iedzīvotāju un tās militārās jomas sagraušanas varēja notikt valdības vēlēšanas.

Uzvarētājvalstis uzlika par sodu Vācijai reparācijas 20 miljardu ASV dolāru apmērā, no kuriem tieši puse pienācās PSRS, otra – ASV. Ņemot vērā Vācijas jau tā smago finansiālo stāvokli, uzvarētājvalstīm nācās saņemt naudas vietā rūpniecības iekārtas, taču tās bija tikai nedaudz vairāk par pusi no noteiktajām tai reparācijām vērtas.

Tajā pat konferencē tika noteiktas Vācijas teritorijas robežas. Vācija zaudēja ceturto daļu savu teritoriju, salīdzinot ar 1938. gadu. Visiem vācu tautības ļaudīm atļāva atgriezties uz tagadējo valsts teritoriju.. Uz Vāciju atgriezās 14 miljoni iedzīvotāju. No tā valstī sākās vēl lielāks bads, Vācijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem jau tā nebija dzīvokļu kur dzīvot, darba, kur nopelnīt iztikai naudu, bet tagad vēl 14 miljoni ieceļotāju.

Pēc kara Vācijā spilgti izpaudās PSRS un ASV nostāja svarīgos jautājumos, dažos pat pilnīgi pretēja.