Vācu un Franču karš

Kara draudi. Sešdesmito gadu beigās Francijas iekšējie apstākļi bija kļuvuši tādi, ka Napoleons 3. sāka vēlēties kara izcelšanos. Nemiers tautā kļuva arvien spēcīgāks. Dinastijas varas nodrošināšanai, pēc Napoleona 3. domām, bija nepieciešams uzvarām bagāts kar, kas atkal

vairotu Francijas un tās valdnieka slavu, vienlaikus novēršot iedzīvotāju uzmanību no iekšējās politikas. Karu ar Franciju šjā pašā laikā arī vēlējās Bismarks. Viņam likās, ka karš ir nepieciešams Vācijas apvienošanai.

Kara iemesls un sākums. 1868. gadā Spānijā bija izcēlusies revolūcija, kas karalieni Izabellu gāza no torņa. Pagaidu valdība nolēma piedāvāt Spānijas torni kādam Hoencollernu dzimtas loceklim un Prūsijas karaļa attālam radiniekam princim Leopolam. Tas Francijā radīja lielu uztraukumu. Pēc notikušā kā Prūsijā un arī Francijā bija liels satraukums: Prūši runāja par sava karaļa aizskaršanu, bet franči par sava sūtņa apvainošanu.1870. gada 19. jūlijā Francija pieteica karu Prūsijai.