Vai naftas pieprasījums ir elastīgs?
Mūsdienās nafta joprojām ir galvenais enerģijas avots un vienīgā izejviela iekšdedzes dzinēju degvielas ražošanai, kā arī ķīmiskās rūpniecības izejviela. Pēc vienas no teorijām, nafta ir veidojusies jūras baseinos no seno augu un dzīvnieku atliekām, kuras zem bieziem nogulumiežu slāņiem Zemas siltuma ietekmē stipri sakarsa un pārvērtās naftā. Pēc otras neorganiskās izcelsmes teorijas nafta radusies no metālu karbīdiem un ūdens dziļi mantijā dažādu reakciju rezultātā. Nafta un gāze uzkrājas porainos smilšakmens iežos un karbonātiežos, un atradnes izvietojas platformu malu ieliecēs.
Ar šo eseju es vēlos rast savu atbildi uz jautājumu Vai naftas pieprasījums ir elastīgs? Meklējot matreālus par šo tēmu, vēlreiz atkārtojot pieprasījuma elastības likumu, un to visu savienojot ar savām zināšanām un pašreizējo pieredzi man gribētos teikt, ka naftas pieprasījums tomēr ir neelastīgs. Lai pierādītu savu uzskatu veikšu īsu analīzi par naftas pieprasījumu un tā elastību.
Naftas krājumi uz zemes izvietoti ļoti nevienmērīgi. Naftas baseini galvenokārt atrodas ziemeļu puslodē Persijas līča piekrastē, Ziemeļāfrikā. Rietumsibīrijā, Ziemeļjūrā, Volgas Urālu rajonā, Meksikas līča piekrastē un Rietumkanādā. Kā jau zināms, pārējām šajās teritorijās neietilpstošajām valstīm, kurās nav naftas ieguves vietu, nākas to iepirkt. Naftas ieguves līmenis pašreiz ir nostabilizējies un ir 23 miljoni barelu dienā.
Šos abus argumentus varētu precīzi attiecināt uz naftas pieprasījumu un pierādītos, ka naftas pieprasījums ir neelastīgs.
