Vai viegli būt jaunam?

Ikdienas vērojumi, profesionālās zināšanas attīstības psiholoģijā un saskarsmes īpatnību izpratne ļauj man apgalvot pretējo nē, mūsdienu bērnu un pusaudžu paaudze (11 18 g.v.) nav ne sliktāka, ne labāka, tā vienkārši ir citādāka par iepriekšējām. Mūsdienu pusaudžu un jauniešu uzvedībā kā spogulī mēs redzam šodienas strauji mainīgā laikmeta pretrunas sociālo netaisnību, pieaugušo noslāņošanos ļoti bagātajās un ļoti trūcīgajās sabiedrības grupās.

"Nav viegli būt jaunam" 90. gadu sākumā konstatēja viens no Latvijas talantīgākajiem aizgājušā gadu simta kinorežisoriem Juris Podnieks. Pārfrāzējot viņa populārās kinofilmas nosaukumu, uzdrīkstos apgalvot "nav viegli kļūt pieaugušam" ne pagājušā gadsimta 90. gados, ne atnākušajā 21. gadu simtenī. Mūsu valstī notiek ne tikai straujas ekonomiskas un finansiālas pārmaiņas, diemžēl liela sabiedrības daļa ir novērsusies no vispārcilvēcisko un mūžīgo vērtību orientācijas. Goda vietā tiek celtas tikai un vienīgi materiālās vērtības nauda un grezna dzīve.

Vērtējot un diagnosticējot pusaudžu uzvedības traucējumus, mums vienmēr jārēķinās ar raksturīgajām emocionālajām un uzvedības īpatnībām, kuras tiek vērtētas kā šī vecuma norma. Aplūkosim dažas tipiskākās t.s. pusaudžu uzvedības reakcijas.

“Vai viegli būt jaunam? fenomens, kas izraisīja sprādzienam līdzīgu efektu ne tikai bijušajā PSRS teritorijā, bet gandrīz visā pasaulē. Tās skatītāji skaitāmi simtos miljonos.

Vai viegli būt jaunam? Nezinu! Ar katru brīdi tu kaut ko atklāj sevī. Liekas, ka ar katru brīdi tu paliec bišķiņ vecāks, ar katru dzīves lietu kļūsti arvien pieredzējušāks.

Vai viegli būt jaunam? Protams, ka nē, jo tad rodas tik daudzas problēmas, kas sarežģī dzīvi, bet, cenzdamies šīs problēmas atreizināt, visu sarežģījam vēl vairāk. Tad esam krituši bezcerībā, jo neko vairs nesaprotam un nevaram izdarīt, vismaz pēc mūsu domām. Bet visu var labot, vienmēr visu var labot!

Kāpēc tieši es? Kāpēc tieši ar mani? Manuprāt, tādus jautājumus katrs jaunietis sev ir uzdevis ne vienu reizi vien.