Valdorfskola Latvijā: alternatīvās izglītības principi un prakse

Šodien pasaulē ir daudz viedokļu par bērnu izglītību un audzināšanas metodēm. Izglītības process mainās ļoti ātri. Ļoti grūti orientēties un izvēlēties labāko saviem bērniem. Dažiem patīk valsts skolas, citi izvēlās citas skolas. Tik cik ir cilvēku, tik daudz arī viedokļu. Par tradicionālo izglītību ir teikts ļoti daudz, bet ne visi ir dzirdējuši par alternatīvo izglītības iegūšanas veidu. Alternatīva skola ir skola, kuras mērķis, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā. Šajā izglītība mācību metodes ir eksperimentālas, netradicionālas.

Pasaulē pastāv ļoti daudz alternatīvo skolu, tādu kā Montesori skolas, Valdorfskolas, Kerhenšteinera skolas u.c. alternatīvās skolas. Latvijā ļoti populāra ir Valdorfskola, ar savu māksliniecisku jaunradi un intuitīvu domāšanu. Kā radās šī skola? Kādi ir galvenie darbības principi? Kāda ir skolotāju darba sistēma klasē? Kāda ir mācību organizācija un zināšanu vērtēšana šai skolā?

tiek organizēta vecāku, skolotāju un skolēnu kopīga darbā; tā nav valsts iestāde (par to nav nekādas aug¬stākas valsts instances);

pati sevi pārvalda ar kolektīvo pašpārvaldi jeb skolotāju kolēģiju (pedagoģiskā vadība) un saimniecisko ko¬lēģiju, kurā ietilpst arī vecāki un sponsori; nav direktora; skolotāju starpā nav citu atšķirību, vienīgi tās, kas izriet no iniciatīvas un darba noteikumiem; visiem vienādi likumi un samaksa par darbu.;

nodarbojas ar antroposofiski orientētu audzināšanu, t.i., tā pakārto mācību saturu, stundu plānu utt.; mācību saturs netiek dots tā, lai bērns, mācītos vielu, bet, lai ar doto materiālu sekmētu bērnu attīstību, izskaidrotu viņam piedzīvoto, diferencētu uztveri;

svešvalodu apmācību sāk ar 1.klasi (parasti uzreiz 2 svešvalodas), balstoties uz atziņu, ka bērni šajā ve¬cumā mācās nepastarpināti atdarinot un tādējādi pārņem izrunu un intonāciju;

visās mācību stundās līdz 9.klasei vielu pasniedz māk¬slinieciskā veidā, t.i., tēlaini, izteiksmīgi, ritmis¬ki;

rokdarbu un amatniecības stundas skolas, vecākajās klases beidzas ar tehnoloģijām, tā tiek pakāpeniski veikta darbaudzināšana; visus roku darbus izpilda gan zēni, gan meitenes;

mācību vielas izkārtojumā balstās uz posmveida (bloku) apmācības principu, tādējādi ekonomiski izmantojot mā¬cību laiku, kā arī koncentrējot un intensificējot mācī¬bu materiāla apgūšanu;

neatzīst otrgadniecību, vērtējumu atzīmju izteiksme un ar to saistīto piespiedu sistēmu;

radījusi jaunu skolotāja tipu klases skolotāju, kurš māca savā klasē (l. 8.) visus vispārizglītojošos priekšmetus;

tā ir vienota, kopīga skola visu sociālo slāņu bērniem;

neizmanto obligātās mācību grāmatas, par tādām kļūst pašu rakstītās periodu apmācības burtnīcas;

rīko iknedēļas pedagoģiski psiholoģiskās konferences, kurās tiek analizēti visi aizvadītās nedēļas notikumi;

kā līdztiesīgu pedagogu kolēģijas locekli iesaista skolas darbā ārstu, kurš ne vien regulāri izmeklē bērnus, bet arī piedalās stundās un pedagogu iknedēļas konfe¬rencēs, lai veselības medicīniskais aspekts mācību stundā tiktu nodrošināts ar atbilstošiem higiēniskiem pasākumiem; ārsts nereti māca kādu priekšmetu vidusskolā.

Valdorfskola tā vispirms ir skolotāju domubiedru kolēģija, bet tā nebūt netiek veidota pēc kādas noteiktas formas. Plāns, iestrādāts pa paragrāfiem, varbūt arī pra¬sītu no viņiem identiskas īpašības: jābūt tādiem un ne citādiem, jādara tieši tas un ne cits. Īstenībā katrs valdorfskolas skolotājs ir personība, un skolā pieņemts viņš ir ar tām īpašībām, kādas viņam jau piemīt. Pieņemot sko¬lotāju darbā, ar šīm īpašībām rūpīgi iepazīstas, lai zi¬nātu, kurš skolotājs būs vairāk piemērots darbam pamatsko¬lā, kurš vecākajās klasēs.