Valodas attīstība pirmskolas vecumā

Valodas attīstība pirmsskolas vecumā ir viens no centrālajiem bērna kognitīvās un sociālās attīstības aspektiem. Pētījumi rāda, ka 3 5 gadu vecumā bērna vārdu krājums un gramatiskās struktūras attīstās ļoti strauji, kas ir cieši saistīts ar viņa sociālo mijiedarbību un emocionālo pieredzi (Hoff, E. (2013). Language development (5th ed.). Wadsworth, Cengage Learning). Šajā vecuma posmā valoda kļūst par galveno saziņas līdzekli, kas palīdz ne tikai izzteikt domas, bet arī regulēt uzvedību, veidot attiecības un mācīties.

Vygotska sociāli kūltūras teorija (Vygotsky, L. S. (1978). Mind in society: The development of higher psychological processes. Harvard University Press) uzsver, ka bērna valodas un domāšanas attīstība notiek sociālās mijiedarbības procesā. Pieaugušo un vienaudžu atbalsts, kā arī aktīva dalība rotaļās ir būtiska valodas apguvei. Šī teorija parāda, ka valodas prasmes nevar pilnībā apgūt izolēti, jo tās rodas dialogā, sadarbībā un kopīgajās aktivitātēs.

Valodas attīstības gaitā bērni sāk apgūt sarežģītākas gramatiskās formas, spēj izveidot vienkāršus stāstus, uzdod jautājumus un mācās izmantot valodu dažādās situācijās. Ja bērna valodas apguve ir aizkavēta vai, ja viņš ikdienā lieto citu valodu kā mācību procesā, valodas apguves atbalstam jābūt īpaši mērķtiecīgam un balstītam rotaļās un spēlēs.

Spēle pirmsskolas vecumā tiek uzskatīta par galveno bērna darbības formu, caur kuru viņš apgūst zināšanas, prasmes un sociālās normas. Tieši rotaļa nodrošina vidi, kurā bērni spontāni izmanto valodu, eksperimentē ar jauniem vārdiem un frāzēm, kā arī apgūst komunikācijas noteikumus (Wood, E. (2013). Play, learning and the early childhood curriculum (3rd ed.). SAGE Publications).

Pētījumi apliecina, ka rotaļu nodarbības veicina bērnu spēju aktīvāk runāt, jo tās rada brīvu, priecīgu un mazāk kontrolētu vidi, kur valodas lietošana kļūst dabiska un nepieciešama.