Valsts kontrole

Valsts kontrole revīzijas veic atbilstīgi Latvijas Republikā apstiprinātiem starptautiskiem revīzijas standartiem.

2002.gada 24.oktobrī Saeima izveidoja Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kuras pienākums ir izskatīt Valsts kontroles sagatavotos ziņojumus un atzinumus par likumprojektiem, kā arī priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos. Valsts kontrole sadarbojas arī ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, Juridisko komisiju un citām Saeimas komisijām.

Valsts kontroles darbība nav attiecināma uz Latvijas Republikas Saeimu.

Saeima uz septiņiem gadiem pēc Valsts kontroliera priekšlikuma apstiprina

Šis likums nosaka arī ko drīkst un ko nedrīkst valsts kontroles darbinieki. Ienākumu iegūšanas, amatu savienošanas, darbu pildīšanas ierobežojumus, kā arī citus ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums. Valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes locekļi, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģijas locekļi nedrīkst būt politisko (partiju) organizāciju biedri. Valsts kontroles revidenti un revidentu palīgi nevar ieņemt amatus politisko organizāciju (partiju) vēlētās institūcijās.

Valsts kontroles darbinieki var tikt sodīti par to, ka bez Valsts kontroliera atļaujas ir izpauduši informāciju par atsevišķām personām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, kuru ir ieguvuši pildot dienesta pienākumus.

Katru gadu Valsts kontrolieris sniedz Saeimai pārskatu par iepriekšējā gada valsts budžeta faktisko izpildi; dod atsauksmi par valsts līdzekļu iekasēšanu, izlietošanu un citu rīcību ar valsts mantu.

5. Ir tiesīgs iesniegt Saeimai ziņojumu jautājumos, kas ir viņa kompetencē.

Valsts kontroles padome sastāv no Valsts kontroliera un sešiem padomes locekļiem, tās priekšsēdētājs ir Valsts kontrolieris.

Valsts kontrolieris nosaka termiņus, kad notiks Valsts kontroles padomes sēde. Tā ir tiesīga, ja piedalās padomes priekšsēdētājs un ne mazāk kā trīs padomes locekļi. Jautājumi tiek izlemti ar balsu vairākumu, ja balsis sadalās līdzīgi izšķirošā ir priekšsēdētāja.

Likuma “Par Valsts kontroli” 19.p. nosaka, ka Valsts kontroles padome:

8. Izskata un apstiprina Valsts s kontroles darbinieku štatu sarkstu un darba samaksas sistēmu.

Revīzijas departamenta darbs tiek sadalīts starp revīzijas departamentiem, pašlaik Latvijā tādi ir izveidoti pieci.

Katra departamenta sastāvā ir kolēģija, Valsts kontroles revidenti un viņu palīg darbinieki. Departamentu direktorus un viņu biedrus amatā ieceļ Valsts kontrolieris no Valsts kontroles padomes locekļu vides.

4. Pēc attiecīgās institūcijas vadītāja ierosinājuma atstāt bez piedzīšanas zaudējumus līdz Ls 5000 darījumos, kuri veikti atbilstoši likuma prasībām un likumā noteiktajā kārtībā;

5. Atļaut segt atsevišķus zaudējumus līdz Ls 3000 no attiecīgajā darījumā iegūtajiem līdzekļiem;

• Dokumentu revīziju (to veicot, pārbauda ieņēmumus un izdevumus, rīcību ar valsts un pašvaldību mantu un līdzekļiem, visu pārbaudi balstot uz dokumentāliem apstiprinājumiem),

Valsts kontroles darbs tiek sadalīts 5 departamentu darbības jomās, tādā veidā nodalot, katra atbildību par noteiktu Latvijas publisko finansu sektoru:

Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments nodarbojas ar Latvijas valsts tautsaimniecības nozaru valsts uzņēmumu saimnieciskās darbības likumības un lietderības izvērtēšanu, valsts mantas apsaimniekošanas efektivitāti, īpašu vērību veltot, valdības garantēto ārvalstu kredītu izlietošanas un atmaksas iespējām, valsts īpašuma objektu uzraudzībai, kredītsistēmas sakārtošanai un likumības ievērošanai kredītiestādēs un komercbankās.