Valsts kontroles struktūra un funkcijas Latvijā

Valsts kontroles (VK) sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, VK padome, revīzijas departamenti un kanceleja. VK revidentus, viņu palīgus, kancelejas un citus darbiniekus pieņem darbā valsts kontrolieris. Valsts kontrolieri ieceļ Saeima uz septiņiem gadiem, kurš stājoties amatā dod zvērestu un viņa amats nav savienojams ar deputāta amatu. Viņš vada VK un savās tiesībās ir pielīdzināms ministram – piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām. Valsts kontrolieris:

Valsts kontrolieris, VK padomes locekļi, VK revīzijas departamentu kolēģijas locekļi nedrīkst būt politisko organizāciju (partiju) biedri. Viņu darbības ierobežojumus un pienākumus nosaka Korupcijas novēršanas likums.

Valsts kontroles padomes sastāvā ietilpst valsts kontrolieris, kurš ir arī padomes priekšsēdētājs, un seši padomes locekļi. Tā:

• izskata un akceptē VK iekšējo dokumentu projektus;

Revīzijas departamenta kolēģijas (direktors un 6 locekļi) uzdevums ir izskatīt un pārbaudīt revīzijas rezultātus. Tai ir tiesības:

VK kancelejā apvienota visa VK lietvedība, un to vada kancelejas pārvaldnieks, kas tieši pakļauts valsts kontrolierim.

VK darbiniekiem bez valsts kontroliera atļaujas ir aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem, izpildot dienesta pienākumus, ir kļuvusi zināma par atsevišķām personām, uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm, citādi viņi tiek sodīti likumos noteiktajā kārtībā.

VK darbības kārtību nosaka Saeimas pieņemts Revīzijas reglaments.

Ir atsevišķa sadaļa par dokumentu revīziju, kurā ietilpst iepriekšējā revīzija un pēcrevīzija. Sadaļas par faktisko revīziju, par uzrēķiniem un par revīzijas slēgšanu.

Eiropas Hartas par vietējām pašvaldībām 8.pantā teikts, ka valsts pārrauga pašvaldību darbības likumību. Latvijas šim un vēl citiem pantiem ir pievienojusies, bet likums “Par Valsts kontroli” ir pretrunā ar šo hartu, jo tajā ir teikts, ka VK uzrauga rīcības ar valsts un pašvaldību mantu likumību, lietderību un pareizību. VK likums atļauj noteikt pašvaldību lēmumu lietderību. Protams, var spriest par valsts piešķirto dotāciju lietderīgu izlietošanu, bet praksē ir tā, ka VK spriež arī par citu lēmumu lietderību. Harta ir augstākstāvošs dokuments un saskaņā ar Starptautiskajiem līgumiem Latvijai tas ir jāpilda, ja tā ir demokrātiska valsts.