Valsts sektora loma ekonomikā

Studiju darba autore pēta valsts sektora lomu ekonomikā. Tiek definēts jēdziens valsts, un tiek apskatītas valsts funkcijas un būtība, ekonomiskās sistēmas, apskatītas un izanalizētas ir tirgus ekonomikas nepilnības, liela uzmanība tiek pievērstā makroekonomiskiem mērķiem, galvenie mērķi tiek izanalizēti pēc sasniegšanas iespējam, ko dara valsts sektors.

Studiju darba pētījuma rezultāti tiek apkopoti secinājumos un priekšlikumos.

Studiju darba autore izvēlējas šo darba tēmu, jo vēlējas noskaidrot kāda ir valsts sektora loma ekonomikā tagad, kāda bija agrāk un vai tā tik tiešām ir nepieciešama. Vai tirgus ekonomikas spētu pastāvēt bez valsts regulēšanas? Ko dara valsts, lai sasniegtu savus mērķus un paaugstinātu dzīves līmeni valstī?

Darba mērķis bija noskaidrot valsts sektora lomas nepieciešamību ekonomikā.

2. Izpētīt valsts sektora lomas veidošanos senos laikos un mūsdienās

5. Izstudēt makroekonomiskus mērķus, ka arī izanalizēt valsts sektora lomu mērķu sasniegšanā.

6. Izanalizēt, kā attīstās Latvijas valsts, un cik tālu tā ir līdz makroekonomisko mērķu sasnieguma.

Studiju darba metode ir literatūras atlase un analizēšana. Studiju darbā izmantotas mācību grāmatas, periodika, zinātnisko darbu izstrādāšanas metodiskie norādījumi un ziņojums par tautsaimniecības attīstību, u. c. statistika.

Jēdziens „valsts” ir daudznozīmīgs, dažādās zemēs tam ir sava vēsture un savs saturs. Rietumeiropas tautu valodās (State, Etat, Stato) šis termins apzīmē „stāvokli” un ir cēlies no latīņu vārda „status”. Franču skaidrojošās vārdnīcas sniedz šādu definējumu: „Valsts ir organizēta nācija, kuru pārvalda valdība.” Līdzīgs ir arī definējums angļu valodā: „...organizēta politiska kopība ar vienotu valdību.” Krievu valodā termins „valsts” ir radies no vārda „valdnieks”, tas ir, zemes īpašnieks, saimnieks, un atspoguļo ideju par to, ka sabiedrība, valsts ir valdnieka īpašums. Krievu valodnieka Dāla vārdnīcā valsts tiek skaidrota kā impērija, cariste, zeme, karaliste, kas atrodas valdnieka pārvaldīšanā. Jāatzīmē, ka līdzīgs termins „senjorija” pagātnē tika lietots Eiropā, taču tas nesaglabājās. Tur pārsvaru guva publiskās varas jēdziens un jau IX gadsimtā sākās atklāts konflikts starp senjoru tiesībām un publiskajām pilnvarām, kā rezultātā veidojās mūsdienu jēdziens „valsts” izpratne, kas, kā jau minēju, apzīmē stāvokli, statusu.

Zinātniskajā literatūrā valsts raksturojumā visbiežāk tiek minētas šādas pazīmes:

• Valsts ir saistīta ar noteiktu teritoriju, kurā tā realizē savu varu. Valsts teritorija ir viens no tiem galvenajiem elementiem, kas pieder katrai suverēnai valstij kā starptautisko tiesību subjektam. Valsts teritoriju no citu valstu teritorijām norobežo tās robežas. Valsts robeža ir līnija, kas iezīmēta tieši vai arī nosacīti dabā, tāpēc valstīm ir sauszemes, ūdens (jūras) un gaisa robežas.

• Valsti raksturo publiska vara, ko realizē valsts aparāts – varas un pārvaldes institūcijas, tiesa, prokuratūra, bruņotie spēki.

Skaidrojot tuvāk valsts varas funkcijas, jāzina no kādām sistēmām valsts ir atkarīga. Iespējamie varianti ir sabiedrība, sociālās grupas, piemēram, šķiras nācijas, kā arī indivīdi – sabiedrības un šo grupu locekļi. Tas ir atkarīgs no valsts attīstības vēstures. Mūsdienās valsts ir atkarīga un saistīta ar institūciju sistēmu.