Valsts vara

Referāts piedāvā ieskatu valsts varas jēdzienu izpratnē, to klasifikācijā un sīkāku apskatu tieši Latvijas valsts varas pamatfunkciju raksturojumu. Kā arī valsts varas funkciju realizācijas formas.

Mūsdienu īpaši nozīmīgas kļūst valsts varas funkcijas, kas saistītas ar cilvēka veselību, dzīves vidi, dabas resursu izmantošanas saprātīgumu. Šīs funkcijas atbilst valsts varas iekšējām funkcijām. Valstij raksturīgas arī ārējās funkcijas – tai jāsargā neatkarība un teritoriālā neaizskaramība, jāpārstāv un jāaizsargā savas tautas un atsevišķu pilsoņu intereses citās valstīs, sadraudzībā, bet dažkārt arī sacensībā ar citām valstīm jārisina kopīgas ekonomiskas, ekoloģiskas un citas problēmas.

Valstij ir veicami savi noteikti uzdevumi, un valsts orgānu darbība, veltīta noteikta valsts uzdevumu veikšanai, ir valsts funkcija. Funkcija, kas no socioloģiskā viedokļa ir tikai valsts funkcija, no juridiskā viedokļa, vismaz tiesiskā valstī, ir valsts varas funkcija. Varētu pat teikt, ka valsts funkcija bez varas nemaz nav domājama. Jo neviens valsts uzdevums nav veicams bez attiecīgiem līdzekļiem, un tiesība lietot šos līdzekļus – jau ir vara.

Skaidrojot tuvāk valsts varas funkcijas, jāzina no kādām sistēmām valsts ir atkarīga. Iespējamie varianti ir sabiedrība, sociālās grupas, piemēram, šķiras nācijas, kā arī indivīdi – sabiedrības un šo grupu locekļi. Tas ir atkarīgs no valsts attīstības vēstures. Mūsdienās valsts ir atkarīga un saistīta ar institūciju sistēmu.

Ir valsts funkcijas, kuras atbilst atklāti pasludinātiem mērķiem un uzdevumiem, un ir valsts funkcijas, kuras lielākā vai mazākā mērā atšķiras no iepriekšminētajām un parāda savu īsto dabu tikai laika gaitā. Par piemēru varam ņemt, ka valsts radītāji oficiāli pasludina par valsts pamatmērķi tautas vispārējo labklājību un, gribēdami to sasniegt, viņi saskaras ar daudzām grūtībām. Šīs grūtības rada sabiedrības dažādie locekļi, kuri pret politisko dzīves stilu izturas dažādi. Ir valsts iedzīvotāji, kuri ir vairāk ierauti politiskajā virpulī, un ir valsts iedzīvotāji, kurus politiskās norises skar mazākā mērā.2.VALSTS VARAS FUNKCIJU RAKSTUROJUMS

tiesiskā – cilvēku tiesību, visu īpašumu formu garantēšana, tiesiskās

lietišķu partnerattiecību sadarbības globālo problēmu risināšanas nodrošināšana u.c.

Mūsdienu Latvijas valsts ir sakārtota funkciju jomu struktūrā. Tie ir ierobežoti uzdevumi regulēšanas pilnvaras. Valsts varas funkciju sadalījums regulāri atbilst valstisko regulēšanas uzdevumu galvenajiem veidiem: likumdošanai, valdībai, pārvaldei un jurisdikcijai. Satversme nosaka, ka valsts varas pārstāvji ir Saeima, Valsts prezidents un Ministru kabinets. Varas pārstāvji ir amatpersonas un iestādes, kurām tautas vārdā uz laiku ir dotas tiesības izmantot varu – izdot un izpildīt likumus, pārvaldīt valsti un pildīt tās funkcijas. Tātad savas funkcijas valsts īsteno radīdama likumus – visiem pilsoņiem, institūcijām un iestādēm obligātas rīcības normas, veidodama valsts administrāciju – izpildvaras institūciju sistēmu, valstiski svarīgu programmu īstenošanu, finansēdama no valsts budžeta līdzekļiem, kuru galvenais avots ir valsts maksātie nodokļi. Valsts, protama, nerisina visas problēmas, kas rodas sabiedrībā. Daļu no savām daudzveidīgajām interesēm un