Valūtas kurss

• pamatajoties uz veiktiem pētījumiem, vaikt secinājumus par to kā šī valūtas krīze ir ietekmējusi uzsākto naudas reformu valstī.

Autors galveno uzmanību veltīs valūtas krīzei Latvijas Republikā 1993. gada februārī.

• valūtas krīzes ietekme uz taustsaimniecību, un tās rādītājiem;

• inflācijas prognozes, naudas masas pieaugums iekšējā tirgū [14,64].

2.1.Latvijas teritorijā apgrozibā bijušās naudas vienības no 1915.gada līdz 1920. gadam

Līdz 1915 gadam Latvijas teritorija bija Krievijas Baltijas guberņas satāvā, līdz ar to Latvijas teritorijā apgrozībā bija cariskās Krievijas rubļi. Pārmaiņas valūtas sitēmā izsauca 1914.gadā I Pasaules kara izcelšanās.

Vācijas karaspēks uzsāka uzbrukumu Krievijai, tas veiksmīgi pakļāva daudzas Krievijas teritorijas, tai skaitā arī ievērojamu daļu no Latvijas. 1915. gadā vācu karaspēks okupētā Latvijas teritorijā(visa Kurzeme, daļēji Zemgali un Vidzemi) pārņēma Krievijas valdības naudas sistēmu un sāka no iedzīvotājiem aktīvi iekasēt cariskās Krievijas rubļus (īpaši tā ievāca Krievijas zelta un sudraba rubļus, lai tos sūtītu pārkausēšanai uz Vāciju), kad to pietrūka, Vācija bija spiesta laist apgrozība vācu markas (lai ieviestu alternetīvu naudas vienību cariskās Krievijas naudai), jo Krievijas rubļi strauji pazuda no apgrozības, tomēr bez vācu markām apgrozībā tika laisti Ost rubļi, kurus maksājumos pieņēma tikai okupētajās teritorijās. Vācijas valdība okupētā teritorijā piedzina visus parādus, kas bija izveidojušies iedzīvotājiem pret Krievijas valdību. Šādas ekonomiskās politikas rezultātā okupētajā Latvijas teritorijā pieauga strauji skaidrās naudas trūkums (kapitāla trūkums). Lai varētu norēķināties ar Vācijas valdību vairākas pilsētas bija spiestas izlaist savu naudu (varētu teikt, ka šīs naudas emisija, nauda bija pilnīgi bez reāla seguma), piemēram, Liepājas rajons speciāli norēķiniem par parādiem ar Vācijas valdību izlaida savu naudu (segums solījums to velāk atpirkt), kaut gan vēlāk šī nauda tika drukāta vēl arī citām maksāšanas vajadzībām.

Padomju vara 1918.g.11.novembrī panāca pamieru ar Vāciju rietumu frontē. 1918.g.17.decembrī tika nodibināta Padomju valdība (Krievijā bija norisinājusies revolūcija kā rezultātā tika izveidota jauna valsts PSRS). Latvijā ar P.Stučku vadībā un tika izveidota LPSR (Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika). Tad tika nacionalizēti visi ražošanaas līdzekļi. 1919.gada 10 februārī tika nacionalizētas visas bankas Latvijas teritorijā, kurā pēc pamiera bija LPSR valdīšanā. Visas kredītiestāžu darbības operācijas tika pasludinātas par LPSR valdības monopolu. Par pamatu tika pieņemta P.Sučkas valdības izdotā nauda rubļi, pārējā apgrozībā esošā nauda tika lēnām izņemta no apgrozības, bet, neraugoties uz jaunās varas naudas reformām, iedzīvotāji vēl aizvien vairāk uzticējās cara naudai. Šai laikā LPSR bija augsts inflācijas līmenis, nauda turklāt tai laikā tika pasludināta tikai kā par pagaidu maksāšans līdzekli, jo kā apgalvoja LPSR valdība, ka drīz nauda vispār pazudīs no apgozības, līdz ar to P.Stučkas valdība ieguva brīvākas iespējas vieglprātīgi pēc vajadzības papildus emitēt naudu, tik cik tai bija nepieciešams.