Valūtas tirgus Latvijā

Attēls Nr. 42. Valūtas tirgus dalībnieki un tirgus organizēšana

Komercbankas – ir galvenie tirgus dalībnieki tās veic vislielāko valūtas operācijas apjomu. Tā kā lielākā daļa eksportētāju un importētāju, investīciju kompāniju, apdrošinātāju un pensiju fondu savas aktivitātes norēķinus veic, tieši izmantojot komercbanku starpniecību, apjomi, ar kuriem operē lielākās bankas, ir milzīgi. (Hansabanka, Unibanka, Parex banka, Latvijas krājbanka)

Brokeru un finanšu kompānijas ( brokeru kompānijas, lielākie investīciju un pensiju fondi, ietekmīgākās pasaules korporācijas. Tās darbojas kā starpnieki, piedāvājot savus pakalpojumus dažādiem fondiem un bankām, piemeklējot pašreizējo brīža lielāko iespējamo cenu un par saviem pakalpojumiem ņemot nelielu komisijas maksu).

Latvijas valūtas tirgū dalībnieku skaits ir neliels. Galvenokārt to pārstāv un veido komercbankas un centrālā banka(LB). Pārējo, mazāko tirgus daļu, veido juridiskās un fiziskās personas. Latvijā vēl nav attīstījušies tādi ietekmīgi kā brokeru kantori, investīciju fondi vai rūpnieciskas korporācijas, kas ar savu darījumu apjomu patiešām spētu veidot lata maiņas kursu. Nākotnē Latvijā ietekmīgo dalībnieku skaits tiks papildināts ar pensiju fondiem, kas pašlaik ir attīstības stadijā.

Praktiski visas komercbankas piedāvā veikt operācijas ar valūtām, kas, kopā ar kreditēšanas un maksājumu nodrošināšanas operācijām, pieskaitāmas pie bankas pakalpojumu veidiem. Minētās operācijas bankā tiek veiktas ar mērķi apmierināt banku klientu vajadzības, kā arī gūt ienākumus no bankas rīcībā esošajiem resursiem.

Atkarībā no mērķa, valūtas tirgus eksistēšana rada 2 veidu operācijas:

Procentu arbitrāža rodas, ja dīleris uzskata, ka viņš var aizdod savus brīvos līdzekļus daudz ienesīgāk, tos konvertējot citās valūtās, kas piedāvā daudz ienesīgāku procentu likmi pēc tam, kad ņemta vērā jebkura peļņa vai zaudējumi, ko viņš varētu iegūt, pārdodot vai atpērkot savas valsts valūtu.

Spekulācijas gadījumā dīleri pērk vai pārdod kādu valūtu, gaidot un cerot, ka vēlāk viņi varēs veikt kontroperāciju, iegūstot sev zināmu peļņu.

Valūtas tirgum nemitīgi attīstoties, ir grūtāk klasificēt valūtas operācijas. Daudzi darījumi ietver sevī gan valūtas maiņu, gan depozīta elementus, īpaši runājot par valūtas atvasinājumiem. Tā piemēram ir swap ir naudas pirkšana jeb pārdošana tagadnes datumā ar pretēju norēķināšanos nākotnes datumā. SWAP var uzskatīt gan par valūtas maiņas darījumu, gan par naudas tirgus darījumu.3. Valūtas kursi un to izmaiņu ietekme uz valūtas darījumiem

Brīvi konvertējama valūta – valūta, kuru var brīvi un neierobežoti mainīt pret citu valstu valūtām. Brīvi konvertējama valūtu var izmantot visos starptautiskajos maksājumos. Brīvi konvertējama nozīmē valsts nacionālās ekonomikas stabilitāti, tās attīstības iespējas un ārzemju partneru uzticība nacionālajai valūtai. Brīvi konvertējamo valūtu daļai ir piešķirta rezerves valūtas loma, kas sastāda rezerves līdzekļus starptautiskajiem maksājumiem. Rezerves valūtas esamība dod papildu ienākumus valstij – emitentei, radot iespēju turēt tirdzniecības bilances negatīvu saldo ilgu laiku; nacionālā valūta netiek pieprasīta saistību apmaksai, bet paliek citās valstīs kā rezerves kapitāls