Vardarbības veidi pret bērnu

Interesei par vardarbības pret bērniem problēmu jābūt galvenokārt tāpēc, ka bērni ir tie, kuriem visa dzīve vēl priekšā, un mums jānodrošina visiem bērniem vienāda iespēja pilnvērtīgai attīstībai un iešanai pa dzīves taku.

Izdala 4 vardarbības veidus pret bērnu: emocionālā, fiziskā, seksuālā, bērna pamešana novārtā.

Literatūras avoti, kuri tiek izmantoti šajā referātā sniedz pārskatus par dažādām sociālām un psiholoģiskām problēmām, tie ir lielākoties subjektīvi autoru uzskati no pieredzes. Kā arī izmantoja dažādus internēta avotus un centra pret vardarbību „Dardedze” izstrādātos bukletus, jo tur atrada gan teoriju, gan dažādus uzskatus par vardarbības problēmu kopumā.

Herbert M. and Karen V Harper – Dorton savā grāmatā Working with Children, Adolescents and Their Families emocionālo vardarbību pret bērnu iedala divās kategorijās: emocionālā nevērība – pienācīga atbalsta, uzmanības un emocionālas aprūpes trūkums bērnam un emocionālā vardarbība – uzvedība, kas negatīvi emocionāli iespaido bērnu.

Balstoties uz Dardedzes bukletu par emocionālo vardarbību un apkopojot visus literatūras avotos minētos emocionālās vardarbības izpausmes piemērus, var secināt, ka emocionālā vardarbība pret bērnu var izpausties kā :

Visvairāk emocionālās vardarbības cēloņus izdala N. Platonova un J.Platonovs grāmatā Насилие и его влияние на здоровье. Доклад о ситуации в мире . Papildinot tos ar citu autoru domām (Zinovjeva N, Mihailova N.; Krugs E., Daļbergs L., Mersi Dž., Zvi E., Lozano R.), sanāk liels cēloņu skaits, kas var palielināt vardarbības pret bērnu iespēju ģimenē:

N. un J.Platonovi izdala ģimenes, kur bērns ir pakļauts riskam ciest no vardarbības :

• amorālās ģimenes (vecāki pārmērīgi lieto alkoholu, narkotikas un tml.)

• Zems pašvērtējums, pašcieņa, pārlieku paškritisks, „nevajadzības” sajūta

Tikai šīs 3 bērna uzvedības izpausmes var attiecināt tieši uz pazīmēm :

Citējot J. Sokolovu, O.Demuškina izdala divus emocionālās vardarbības seku veidus :

1. „afektīvs” stulbums: vēsums, kopības izjūtas trūkums, nespēja izveidot emocionālās pieķeršanās attiecības.

2. „afektīvā” atkarība: neapmierināma mīlestības alka, pastāvīgas bailes zaudēt pieķeršanos objektu, atkarība un trauksmaina nedrošība.

Šī vardarbības veida pazīmju ir daudz, bet tie nav acīmredzami visiem. Ar bērnu ilgi jākontaktējas, jānovēro viņa uzvedība, lai secinātu, ka bērnam tiek darīts pāri.

Nenoliedzams ir fakts, ka emocionālā vardarbība ir vissmagākā no visām vardarbības formām. Bērnībā pazemots, necienīts, nemīlēts cilvēks nespēj izveidot sociālus kontaktus, neuzticas apkārtējiem, jūtas atsvešināts, jo viņa „Es” ir sagrauts un grūti atteikties no vecāku iestāstītā. Ja bērna jūtas pastāvīgi tiek ignorētas vai noniecinātas, viņš būs neprasmīgs sociālās situācijās.

Fizisko vardarbību var definēt dažādi un no dažādiem aspektiem, bet tieši fiziskā vardarbība pret bērnu, manuprāt, pilnīgi un precīzi ir definēta bērnu tiesību aizsardzības likumā ( arī „Dardedzes” speciālisti Rokasgrāmatā centra pret vardarbību „Dardedze” brīvprātīgajam pilnībā piekrīt tai): fiziskā vardarbība pret bērnu – bērna veselībai vai dzīvībai bīstams apzināts spēka pielietojums saskarsmē ar bērnu.