Vasaras saulgriezi jeb jani



Janus var uzskatit par vislatviskakajiem svetkiem. Pirmas norades par so svetku seniskuma saglabasanos rodamas jau Garliba Merkela un vel citu Vacu literatu rakstos.
Musdienas blakus janu nosaukumam tiek lietoti ari tadi nosaukumi ka Ligosvetki, Janu diena, Zalu diena, Zalu vakars. Nav skaidri zinams, ka so dienu saukusi senie latviesi. Iespejams, ka to sauca pa ziedu svetkiem, ziedu dienu. Kada folkloras kratuves paraza lasam ; Ziedu diena bijusi isis. Sai diena vienmer sejusi sieru, ka uz pasu Janu dienu un darbus ari nestradajusi uz lauka. Ari daudzas musu tautas dziesmas daudzina Janu dienu ka Ziedu dienu un Peterdienu, ka lapu dienu.
Tautas pura ir tulkstosiem janu dziesmu. Katrai lietai, katrai norisei, katram svetku bridim un katrai vietai ir savas dziesmas – Janu tevam, janu matei, ganiem, lopiem, puku darzam, tirumam, ugunskuram un darvas mucai. Tikai vienu isu nakti svin sos svetkus, bet dziesmu par godu janiem ir daudz vairak, neka par citiem gadskartu godiem, pat ne tris dienu ilgstosie ziemassvetki, nevar sacensties ar janiem.
Ligosana parasti sakas divas nedelas pirms Janiem un tai tiek piedevets magisks speks.
Ligosana Janu diena saistita ar augllibas veicinasanu un nelaimju noversanu. Janos jaligo, lai usnes neaugtu tiruma, lai lini augtu gari un nesakristu veldne. Janu berni apligoja gan tirumus, maju, gan saimniekus meitas un puisus. Tadel lai nekristu kauna, visi jau laikus centas padarit savus darbus, lai uz Janiem viss butu nevainojama kartiba.
Bija jazin ari zalu plucamais laiks, kas atseviskiem augiem bija dazads. Dazas plucamas pusdiena citas janu vakara, vel citas janu rita – rasa. Janu diena pluktas vairs nau ar arstniecisku speku
Latgale iecienitas janu zales ir kadilas. Pie Jana zalem pieder gandriz visi lakstaugi, bet ipasi madaras, nerbules, debestinas, abolins. Ar tam izpusko istabas, setu, pagalmu, tas vij ari vainagos. No janu zalem Bulderjanis seviski iecienits musu tautas dziesmas, jo tam piemita seviskas dziedniecibas spejas. Vel tagad musu tautas medicina buldurjani lieto ka arstniecibas lidzekli. Tapec ari zalu vakara labprat mekle;
Janos par raganam uzskatitas tas sievas, kuras savas burvestibas veica kaiminu tirumos un lopu laidaros, tiem kaitejot un atnemot svetibu. Jani ir raganu aktivakais darba laiks. Tas, kuras Janu nakti skrien apkart raganodamas, esot gerbusas baltas dranas, valejiem matiem un izskatoties gluzi tapat ka jebkura cita sieviete. Raganas varot ari redzet, ja lielaja piektdiena iestadot zirni, Janos panem so zirna ziedu, piesprauz pie cepures un iet baznica. Tad ieraugot raganu. Janu nakti varot redzet ari velnu, ja pliks stavot vartu starpa.
Janu vakara no sermuksla zariem iztaisa tris krustus. Divus krustus piesprauz katra puse pie kuts durvim, treso zem slieksna un apkaisa ar salmiem. Tad dzen govis pari. Lopiem nekas vairs launs nenotiks. Raganas medza darit ari ta; lai noburtu kaimina laukus, vina janu nakti tris reizes parvelas no kaimina druvas pari robezai sava druva, ta parvilgdama razu no kaiminiem sev. Ipasi tur, kur kadam saimniekam iepriekseja gada bija seviski labi padevusies labiba, nakama vasara gaidamas raganas un burvji. Tacu ari pasas raganas un burvji baidijas no stiprakam, vecakam raganam un zinadamas vajadzigos lidzeklus un panemienus, centas nodrosinaties pret citu raganu burvibas speku. Ta sava maja un lopu kuti, ragana savilka un samudzinaja diegus, kur citam raganam pakarties, savu matu ( ceredama ka tas bus stipraks, par svesas raganas matu ) lika govs saite laizot to ganibas.