Vecāku līdzdalība bērna audzināšanā

Ministre izteica priekšlikumu par Nacionālas padomes, kura risinātu ar bērnu un jauniešu audzināšanu saistītus jautājumus, izveidošanas nepieciešamību. Šādā padomē varētu darboties gan valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan audzināšanas darba speciālisti, gan pedagogi un vecāki, gan paši skolēni, izsakot konstruktīvus priekšlikumus likumdošanas, audzināšanas darba sistēmas un satura pilnveidei.

Konferences dalībniekus uzrunāja arī bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks. Viņš izteica atzinību par aktuālo konferences tēmu un iespēju pedagogiem un vecākiem kopīgi diskutēt par jautājumiem, kas skar visas sabiedrības nākotni. Ministrs uzsvēra, ka vecākiem ir jāpievērš vairāk uzmanības bērna audzināšanai ģimenē, nostiprinot bērna pašvērtību un piederības izjūtu ģimenei, atbildību, kas veidojas tikai tad, ja bērns jūtas vajadzīgs, vērtīgs, saprasts un mīlēts.

Konferences darbs norisinājās piecās darba grupās. Pirmajā darba grupā „Esošo sadarbības formu starp skolu un ģimeni efektivitāte” tika diskutēts par tām problēmām, kas kavē veiksmīgai skolas un ģimenes sadarbībai: vecāku aizņemtība un neatsaucība, pedagogu neprasme sadarboties ar pieaugušo auditoriju un laika trūkums sagatavot kvalitatīvas tikšanās ar vecākiem, finanšu trūkums saistošu lekciju vai citu kopīgu pasākumu organizēšanā u.c. Tika meklēti arī risinājumi, kā pilnveido sadarbības formas un panākt vēlamo rezultātu.

Otrās darba grupas „Informācijas (skolēns – skolotājs ģimene) aprites nodrošinājums” dalībnieki nonāca līdz atziņai, ka bez esošajiem, tradicionālajiem informācijas resursiem (sekmju izraksti, skolēna dienasgrāmata, liecība u.c.) perspektīvi kļūst tie resursi, kuri mūsu dzīvā ienāk ar jaunajām tehnoloģijām, piemēram, portāls „e klase”. Šī darba grupa apkopoja arī viedokļus, kādu informāciju vecāki gaida no skolas, kāda informācija skolai nepieciešama no ģimenes un kas notiek tad, kad skolēns kļūst par vienīgo informācijas starpnieku starp vecākiem un skolu.

Trešā darba grupa „Vecāku izglītības nodrošinājums un pieejamība” risināja jautājumus, kas darāms skolā un valstī, lai vecāki būtu vairāk ieinteresēti un zinoši par sava bērna vecumposma īpatnībām, viņa vajadzībām, izaugsmes problēmām, nepieciešamo atbalstu un tā pieejamību.

Ceturtajā darba grupā „Likumdošanas aktu izvērtējums vecāku līdzdalības un līdzatbildības veicināšanai” analizēja esošo normatīvo dokumentu pielietošanas iespējas dažādu konfliktu risinājumā, skolēnu un pedagogu tiesību un pienākumu aspektā, skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanā. Tika secināts, ka skolai daudzās situācijās nepieciešama jurista konsultācija, ka gan skolēni, gan pedagogi, gan vecāki jāizglīto par likumdošanas jautājumiem, ka atbalsta personāls ir jānodrošina katrā izglītības iestādē.

Piektā darba grupa „Vecāku līdzdalība skolas attīstības plānošanā un procesos (Skolas padomes darbs)” uzsvēra Skolas padomes nozīmīgo lomu izglītības procesā, ja tā veic savu darbību nevis formāli, kampaņveidīgi, bet ieinteresēti un konstruktīvi. Daudzās skolās ir ļoti labi piemēri, kā to veiksmīgi izdarīt.

Plenārsēdē pārdomas par skolas un ģimenes mijiedarbību vienotas vērtībizglītības veicināšanā izteica Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas lektore S.Marsone (sīkāk par to 2007.gada 24.februāra laikraksta „Latvijas Avīze” rakstā „Bērns nav problēma”). Viņa uzsvēra nepieciešamību vecākiem vairāk laika pavadīt kopā ar saviem bērniem, lai ieliktu pamatus vērtībām, kuras tālāk attīsta skola.