Vēja enerģija - alternatīva

Mūsdienās bez potenciālās ūdens, fosilo kurināmo ķīmiskās enerģijas elektroenerģijas ražošana nav iedomājama. Piemēram, elektrostacijās ķīmisko enerģiju, kas glabājās fosilajos kurināmajos, pārvērš siltumenerģijā, kura karsē ūdeni. Tā tvaiks darbina turbīnas, kuras siltumenerģiju pārveido elektroenerģijā, kuru aizvada uz mājām un fabrikām. Taču planētā, uz kuras mēs dzīvojam, enerģija nevar pazust, tā var vienīgi pārvērsties no vienas formas otrā, proti, dedzinot fosilo kurināmo izdalās ogļskābā gāze, kas ir skābo lietu pamatā un kas aiztur Zemes virsmas siltumu un neļauj tam aizplūst kosmosā, un tā pēdējos 150 gados, strauji attīstoties enerģētika, cilvēkam neapzinoties šī, savā ziņā, apbrīnojamā pasaules īpašība ir radījusi salīdzinoši lielu postu mūsu ekosistēmā. Pēdējo 100 gadu laikā zemeslodes vidējā temperatūra ir lēni, bet neatvairāmi paaugstinājusies. Ja šāda tendence saglabāsies nākamajos 100 gados, var sagaidīt, ka gaisa temperatūra pieaugs vidēji par 2 4 grādiem. Tas var novest pie jūru un okeānu līmeņa paaugstināšanās un veģetācijas izmaiņām globālā mērogā. Īpaši dramatiskas klimata izmaiņas var notikt zemieņu reģionos, pie kuriem pieskaitāma arī Latvija, un tropiskajos reģionos, kuros tuksneša zonu paplašināšanās var būtiski ietekmēt cilvēku izdzīvošanas iespējas. Pasaules enerģijas padome (World Energy Council) lēš, ka pēc 20 gadiem uz mūsu planētas dzīvos jau astoņi miljardi iedzīvotāju, likumsakarīgi pieaugs energoresursu patēriņš, un ne tikai tradicionālo elektroenerģijas staciju (TES un arī HES, kuru celtniecība samazina zivju populāciju; kuru lielās ūdenskrātuves ir bijušas par iemeslu pat zemestrīcēm) izdarītās izmaiņas pasaules dabā, bet arī tradicionālo energoresursu izsīkšana (aprēķini liecina – akmeņogļu resursu pasaulē pietiks 250 gadu, naftas – 40 gadu, bet dabasgāzes – 65 gadiem) cilvēkam ir likusi izvēlēties alternatīvus, ekoloģiski tīrus un neizsmeļamus, enerģijas avotus.