Vēji: meteoroloģija un klimats

Atmosfēras sastāvs un nozīme. Atmosfēra ir Zemes gaisa apvalks, kas griežas kopā ar Zemi kā vienots vesels. Atmosfēra sastāv no gāzu

Sniega sega pasargā augus no izsalšanas. Ja sniega biezums ir 50 cm, tad pat 30˚C lielā salā augsnes temperatūra ir tikai 3˚C. Pavasarī, sniegam kūstot, rodas daudz ūdens, kas papildina ūdens krājumus augsnē.

Nokrišņi veidojas arī tieši uz zemes, kondensējoties gaisā esošajiem ūdens tvaikiem. Vasaras vakaros zāle, lapas un dažādi priekšmeti pārklājas ar ūdens pilieniņiem rasu. Tā saglabājas visu nakti, bet pēc saules lēkta iztvaiko. Rasa rodas tāpēc, ka gaiss vakarā strauji atdziest un ūdens tvaiki pārvēršas par ūdens pilieniņiem.

Ja augsne naktī atdziest līdz temperatūrai, kas zemāka par 0˚C, izveidojas salna rasas piliens pārvēršas par ledus lodīti. Parasti salnas ir novērojamas agrā pavasarī un rudenī. Salnas ir ļoti nelabvēlīga dabas parādība. Ja salnas ir augļu koku ziedēšanas laikā, tad ziedi izsalst un neveidojas augļi. Lai pasargātu dārzus no salnām, cilvēki tajos kurina ugunskurus, lieto īpašas dūmu sveces vai apsedz augus ar pretsalnas plēvi.

Nokrišņu daudzums un sadalījums. Nokrišņu daudzumam, ko saņem zemes virsa, ir milzīga ietekme uz augāja attīstību. Apgabalos, kur mitruma un siltuma ir pietiekami, augājs ir daudzveidīgs un bagātīgs. Nokrišņi var radīt kā labvēlīgus, tā arī nelabvēlīgus apstākļus cilvēku saimniekošanai.

Nokrišņu daudzums ir tā ūdens slāņa biezums milimetros vai centimetros, kāds izveidotos uz Zemes virsas, ja ūdens neiztvaikotu, neiesūktos zemē un neaiztecētu prom.

Nokrišņu daudzuma mērīšanai izmanto īpašu ierīci nokrišņu mērītāju. Tā galvenā sastāvdaļa ir spainis, kas novietots uz staba 2 m augstumā virs zemes virsas. Lai vējš neizpūstu sniega vai lietus pilienus no nokrišņu mērītāja, tam apkārt ir speciālas aizsargplāksnes. Ūdens daudzumu, kas sakrājies nokrišņu mērītājā, mēra ar mērglāzi. Ja nokrišņi ir sniega vai krusas veidā, tad tos izkausē un pēc tam izmēra. Sniega segas biezumu nosaka ar sniega mērīšanas latu, kas ir iedalīta centimetros.

Parasti aprēķina, cik nokrišņu kāda teritorija saņem diennaktī, mēnesī un gadā. Nokrišņu daudzums un sadalījums pa sezonām ir atkarīgs no gaisa temperatūras, no valdošajiem vējiem, no kalnu grēdu novietojuma, no apvidus attāluma līdz okeānam vai jūrai.

Kopumā nokrišņi pa Zemes virsu ir sadalīti ļoti nevienmērīgi. Visvairāk nokrišņu saņem apgabali ap ekvatoru, kur gada vidējais nokrišņu daudzums ir lielāks par 2000 mm. Maz nokrišņu ir tropu rajonos, kuri saņem mazāk par 100 mm nokrišņu gadā. Vislielākais nokrišņu daudzums gadā ir Čerapuņdži ciemā Indijā 26 460 mm (apmēram 26 m biezs ūdens slānis), bet vismazāk nokrišņu Arikas pilsētā Čīlē 0,05 mm.

Latvijas teritorija gada laikā saņem daudz nokrišņu, to summa svārstās no 550 līdz 800 mm. Nokrišņus pārsvarā atnes valdošie rietumu vēji no Atlantijas okeāna. Latvijā bieži ir apmācies, mākoņains laiks un saulainas ir tikai 20 30 dienas gadā. Nokrišņu visvairāk ir vasarā un rudenī.