Veselības aprūpes sistēma Latvijā: problēmas un risinājumi

Aprūpes pamatjēdzieni ir cilvēks, veselība, vide un aprūpe. Tie visu laiku atrodas savstarpējā saistībā. Cilvēks ir persona, kurai nepieciešama citu cilvēku veikta aprūpe, kopšana vai palīdzība.

Cilvēks jeb pacients ir unikāla būtne, pret kuru jāizturas, kā pret personību ar cieņu un iejūtību, jāpalīdz pārvarēt slimību. Medicīnas personālam jāattaisno pacientu uzticība.

Cilvēkam ir nepieciešams uzturēt ne tikai fizisko līdzsvaru, bet arī psiholoģisko līdzsvaru. Lai nodrošinātu šo līdzsvaru, cilvēkam vispirms ir jānodrošina fizioloģiskās vajadzības – gaiss, barība u.t.t. Ja netiek nodrošinātas svarīgākās pamatvajadzības, tad dzīvā sistēma sabrūk.Veselība ir saprotama ar cilvēks stāvokli, kad viņš ir brīvs no slimības un vājuma un bauda pilnīgu fizisko, psihisko un sociālo labklājību.

Apkārtējai videi ir liela nozīme cilvēka pilnvērtīgas personības un fiziskai attīstībai, kā arī dzīvības procesu normālai funkcionēšanai un radoša darba veikšanai. Cilvēks funkcionē ciešā savas iekšējās vides – fiziskās, psihiskās un garīgās un apkārtējās vides mijiedarbībā. Cilvēks tiek uzskatīts kā daļa no apkārtējās vides, kurš iedarbojas uz vidi un tā savukārt iedarbojas uz cilvēku. Cilvēks nav bezpalīdzīgs, kurš padodas vides iedarbībai, bet gan pats piedalās savas apkārtējās vides veidošanā.

Cilvēki ir atšķirīgi un tāpēc arī katrs atšķirīgi pielāgojas un reaģē uz patstāvīgi mainīgo apkārtējo vidi, saglabājot savas funkcionēšanas spējas. Kamēr cilvēks atrodas līdzsvarā viņa iekšējā vide ir stabila neskatoties uz ārējās vides izmaiņām. Cilvēki ar lielāku gribasspēku spēj vairāk pielāgoties mainīgiem apkārtējās vides klimatiskajiem apstākļiem. Tāpat arī ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem, nekā tie cilvēki, kuri ir vājāki.

Cilvēks ir pakļauts vides riska faktoru iedarbībai. Cilvēkiem ir jārūpējas, lai daba netiktu stipri piesārņota ar radioaktīvajām vai citām toksiskām vielām, lai netiktu izmainīti apkārtējie klimatiskie apstākļi, lai pats cilvēks varētu tam pielāgoties, neizmainot savu veselību. Arī cilvēku reakcija uz vides faktoriem ir dažāda, jo daži cilvēki ir jūtīgāki par citiem.

Veselība un slimība ir viena turpinājuma divi punkti. Dzīves laikā cilvēks var virzīties no viena punkta pie otra. Vienu dienu cilvēks var justies labāk citu sliktāk. Cilvēks visu laiku cīnās un pielāgojās.