Veselīgs uzturs

Vēl aizvien daudzi cilvēki dzīvo, kā sacīts vecā sakāmvārdā: „Brokastis ēd kā ķeizars, pusdienas – kā augstmanis, bet vakariņas – kā ubags” [3].

Taču no mūsdienu uzturzinātnes viedokļa šis ieteikums nekādā ziņā nav pieņemams. Ikvienam cilvēkam, kas vēlas dzīvot un ēst veselīgi, vajadzētu dienas uztura uzņemšanu sadalīt vairākās ēdienreizēs – tātad ēst gan brokastis, gan pusdienas, gan vakariņas.

Tikai pagājušajā gadsimtā tika izdarīti svarīgi, uz mūsu veselību attiecināmi atklājumi. Tika atklāta vitamīnu un minerālsāļu pastāvēšana un viņu ieguldījums veselīgā uzturā. Tika radītas teorijas par savstarpējo saistību starp uzturu un hronisku saslimšanu profilaksi. Pamatojoties uz šīm zināšanām, šodienas zinātne spēj sniegt pareiza uztura rekomendācijas[2]:

Uzturs jeb barības vielas ir nepieciešamas normālu dzīvības procesu uzturēšanai organismā. Uzturs ir organisma enerģijas avots, kas nodrošina fizisko aktivitāti un organisma iekšējo orgānu funkcijas. Tam ir jābūt pilnvērtīgam - katru dienu jāēd graudaugu produkti kā maize, piena produkti, olas, jāuzņem vitamīni un minerālvielas no augļiem un dārzeņiem, zivis un gaļa. Šie produkti ir jāuzņem pienācīgā daudzumā, veidā un laikā. Ļoti būtiski ir ievērot noteiktas šo uzturvielu proporcijas, piemēram, uzturs nedrīkst sastāvēt no olbaltumvielām vien. Veselīgs uzturs nodrošina pareizu organisma attīstību, veicina augstas darbaspējas un labu pašsajūtu. Noskaidrosim, kādas tad ir veselīga uztura sastāvdaļas, to proporcijas. Kā arī, ko saprot ar jēdzienu „pareizs uzturs”, „veselīgs uzturs”.

Pēdējo 100-150 gadu laikā Eiropas iedzīvotāju uzturs ir būtiski mainījies. Vēl pirms 100- 150 gadiem Eiropā nereti bija bada periodi neražas gados, sērgu un kara laikā[2]. Bada periodi gadu tūkstošos neražu dēļ ir bieži atkārtojušies un tāpēc cilvēkiem ir izveidojusies tieksme pēc saldiem un trekniem ēdieniem, kas dod daudz ātri izmantojamas enerģijas un palīdz izdzīvot. Mūsdienās patērēt daudz rafinētu ogļhidrātu un tauku ir kaitīgi, jo tie veicina aptaukošanos un ar to saistītās slimības. Biežu pārtikas trūkumu apstākļos cilvēka vielmaiņa adaptējas badam. Tā laikā pazeminās vielmaiņa, sekmējot enerģijas taupīšanu. Turpretim pret pārēšanos vairumam cilvēku nav aizsargspēju. Tagad ar uzturu uzņemtais enerģijas daudzums ir kļuvis nesamērīgi liels salīdzinājumā ar enerģijas patēriņu. Uzturā ir samazinājušies balastvielu saturoši produkti – dārzeņi, augļi, ogas.

Uzturs un fiziskās aktivitātes ir vieni no galvenajiem cilvēka veselības veicinošajiem faktoriem. Svarīgi, lai uzturs saturētu visas vajadzīgās uzturvielās pareizās līdzsvarotās attiecības, jo uzturs var būt gan riska faktors, gan arī veselību aizsargājošs faktors. Tāpēc nosākuma noskaidrosim, kas tad ir veselīga uztura sastāvdaļas.

Lai uzturētu dzīva organisma dzīvību un attīstību, uzturā nepieciešams noteikts barības un ūdens daudzums. No barības mēs saņemam enerģiju, bez kuras mūsu organisms nevar funkcionēt. Veselības saglabāšanai nepieciešamas 1200...