Vēstule Imanuelam Kantam

Kad bērns ir mazs un vēl tikai aug, mācoties izzināt pasauli, viņš uzdod daudz jautājumus, kas bieži nokaitina pieaugušos. Tāpēc dažkārt šī vēlme un zinātkāre tiek apspiesta, bet tā neizzūd. Cilvēks izglītojas un attīstās, arī viņa jautājumi kļūst sarežģītāki, tad tā jau tiek saukta par filozofēšanu. Lai teorētiski iepazītos ar šo zinātni izvēlējos mācīties filozofijas priekšmetu. Esmu nedaudz iepazinusies ar jūsu uzskatiem par apgaismību un ar to saistīto cilvēku pilngadību un nepilngadību. Nezinu vai esmu to pilnībā izpratusi, bet lasot jūsu atklāsmes un uzskatus tie ir likuši man padomāt un vērtēt arī sevi. Domāju, ka arī daudziem citiem jauniešiem būtu par ko diskutēt un ko apspriest.

Ievēroju, ka Jūs ceļu līdz apgaismībai raksturojat kā lēnu un lai līdz tai nokļūtu cilvēks pats iziet caur šķēršļiem, piemēram, aizspriedumiem, ko iepriekš radījis citiem. Jūs rakstāt, ka aizspriedumi ļoti viegli rodas. Mani tas ieinteresēja, jo kā zinātniski pētnieciskā darba tēmu esmu izvēlējusies „stereotipu un aizspriedumu ietekme uz jauniešu saskarsmi”.

Mani piesaistīja arī Jūsu interpretācija par vārdiem „pilngadība” un „nepilngadība”.

Jūsu paustais viedoklis, domāju, liktu padomāt jebkuram mūsdienu jaunietim, neskatoties uz lielo laika starpību.