Vēstures avoti



„ Zilajam brīnumam ” jābūt kā svētvietai.
1989. gada 27. oktobra „ Komunists ”.
No grāmatas „ Atmiņas nākotnei ”.
Gads , Arnolds Treide „ Turpināsim izdzīvot ”.
No grāmatas „ Atmiņu ceļā ”, Izolde Šteinberga ” Līdzdalība ”.
No grāmatas „ Atmiņu ceļā ”.
Gad Jauns laiks pēc veca scenārija.
Sveiks , dārgā mammīt un arī dārgās māsiņas.
Sveika , Alīdiņ.
Ieraksti Roberta Rasas dienasgrāmatā.
Gadā janvāris marts.
Janvārī.
februārī.
Martā.
Andra Gertsona foto.
Secinājumi.
Vēsture tā sevī ietver tik daudz. Katram cilvēkam ir vēsture, kuru viņš nes atmiņas, izjūtas un kādi notikumi. Ikviens cilvēks veido vēsturi. Tas ar savu viedokli, nostāju un darbību rada notikumus, kas atstāj savas pēdas vēsturē. Mūsuprāt, Latvijas vēsture ir notikumiem bagāta. Protams, jāatzīst, ka latviešu tauta ir piedzīvojusi smagus notikumus: daudzie gadi verdzībā, citu tautu uzkundzēšanās, izsūtījumi. Lai tuvāk izprastu un iepazītos ar savas tautas vēsturi, un noskaidrotu, kāpēc un kā tas viss ir norisinājies, mūsu darbā ir apkopoti avoti par Otrā Pasaules kara laikā piedzīvoto Liepājā.
Vēstures avoti ir tie, kas ļauj iepazīties, saprast konkrētus notikumus, un palīdz veikt kādus secinājumus par notikušo. Mēs, saskaroties vēstures mācību stundās ar vēstures avotiem, sapratām, cik nozīmīgu un svarīgu informāciju tie satur. Mūs aizrāva to daudzveidība, to dažādā saturu forma un tas, cik spilgta apraksta tajos tiek sniegts. Mums radās vēlme tuvāk iepazītie ar avotu veidošanu un meklēšanu.
Mūsu darbā ir iekļauts cilvēku atmiņas, vēstules, dienasgrāmata, avīžu raksti, dokumenti un attēli. Cilvēku atmiņas stāsta par izsūtījumā piedzīvoto...Ļoti interesanta likās cietumnieka dienasgrāmata. Tajā tiek pausta tieša nostāja par kara laiku. Tajā atklājas naids pret vāciešiem, kur naida iemesls ir meklējams jau kopš dzimtbūšanas laikiem. Tiek pausts tiešs nosodījums arī pret tiem latviešiem, kuri iestājās vāciešu armijā. Tiek aprakstīts par vāciešu necilvēcīgo izturēšanos, par šausmu darbiem Šķēdes kapos, utt. Avīžu raksti ir par visiem zināmo „Zilo brīnumu” par ēku, kurā 1941. gadā norisinājās masu slepkavības. Tajos ir aprakstīti dažu aculiecinieku skatījums par to norisi un par bojāgājušajiem. Pašām mums līkās interesanti atrastie dokumenti par Liepājas iznīcināšanas plānu un slepkavu dienasgrāmatu. Darbā ir iekļauti arī attēli, kuri, mūsuprāt, ir vieni no tiem avotiem, kuri rada spilgtu redzējumu par vēsturē piedzīvoto. Dažiem avotiem ir pievienota to analīze: par avota autoru, vai tas ir personīgs vai publisks avota veids, par informācijas laiku un vietu, viedokļi, secinājumi un vērtējumi.
Mūsu darbā ir iekļauti avoti, kuri atklāj interesantus, daudziem nedzirdētus un pat noklusētus faktus. Avoti paver nelielu skatījumu par Otrā Pasaules kara laikā piedzīvoto Liepāja un ļauj veidot kādus savus priekšstatus un vērtējumus par to. Ceram , ka Jūs spēsiet rast to pašu, ko mēs šā darba tapšanas laikā, proti, apziņu, cik svarīga ir mūsu tautas vēsture un to, cik gan tā var būt aizraujoša un interesantu faktu bagāta.
Izlasot „Kurzemes Vārda” informāciju par ieilgušo remontu mājā Republikas ielā 19, kas liepājniekiem pazīstams ar nosaukumu „Zilais brīnums”, neviļus atmiņā atausa jūnija notikumi pirms 52 gadiem.
Kad sākās karš, pirmie šāviņi krita Toma un Vītola ielās. Mūsu mājas logiem izbira stikli. Daudzi nami tika sagrauti pilnīgi. Bija arī pirmie nogalinātie. Veselu nedēļu Liepāja tika nobombardēta, grauta, dedzināta. Un tad ienāca vācieši...
- Microsoft Word 33 KB
- Latviešu
- 26 lapas (7777 vārdi)
- Universitāte
-