Vide un veselība Latvijā

Apmēram 500 ķīmiskas vielas ir klasificētas kā kancerogēnas vielas, šīs vielas nav atļautas patērētāju lietošanai, tomēr nevar izslēgt saskari ar šīm vielām. Nevar pilnībā izslēgt dzīvsudraba un svina savienojumu iedarbību pat ļoti nelielas šo vielu koncentrācijas var izraisīt tālejošas sekas – nervu attīstības traucējumus, koncentrēšanās, uzmanības un iemācīšanās problēmas – intelektuālā koeficienta pazemināšanos bērniem. Jāatzīmē, ka svinam drošu iedarbības līmeni vispār nav iespējams noteikt. Īpaša uzmanība ir jāpievērš vielām, kas traucē normālu hormonu darbību (t.s. endokrīnās sistēmas sagrāvējvielas) iedarbojoties grūtniecības laikā tās būtiski ietekmē embrija attīstību, spermas produkciju, menstruālā cikla darbību, pubertātes iestāšanos un var izraisīt vēzi hormonu ietekmējamos audos.

Vides troksnis – kura iedarbība rada miega un komunikāciju traucējumus, ilglaicīgi iedarbojoties ietekmē nelabvēlīgi sirds asinsvadu sistēmu, hormonālo sistēmu un nervu sistēmu.

Kā jaunu potenciālu cilvēku veselību apdraudošu vides faktoru varētu minēt cilvēku radīto elektromagnētisko lauku (EML) avotu iedarbību – arvien plašāk turpinās pētījumi, it īpaši saistībā ar ļoti zemas frekvences EML lauku iedarbību.

Dažādu populāciju biomonitoringa dati parāda samērā lielu noturīgo un bioakumulējošo vielu uzkrāšanos organismā, tomēr vēl arvien trūkst būtiskas informācijas un pierādījumu, kādā veidā šie vides faktori rada cilvēka veselības traucējumus. Ir jāņem vērā, ka vides iedarbība notiek visa cilvēka mūža garumā – sākot jau ar dīgļa šūnu dalīšanos un attīstību, pre un postnatālo attīstību, augšanas periodu, pieauguša cilvēka stāvokli, novecošanos un galējo vecumu. Ikdienā vides iedarbība saistīta ar kompleksu – vairāku vides riska faktoru iedarbību. Jāņem vērā individuālie un paaudžu iedarbības efekti – vēlīnās atbildes uz agrīno iedarbību, tāpat arī daudzu cēloņu iedarbība. Iedarbības līmeņi ir zemi, bet iedarbības situācija ir kompleksa. Rūpes par cilvēka veselību arī nosaka Eiropas Savienības pašreizējās vides politikas prioritātes – gaisa kvalitāte, ūdens kvalitāte, augsnes kvalitāte, droša ķīmisko vielu un produktu lietošana, izvirzot rīcības plānos holistisku pieeju kompleksām vides kvalitātes un cilvēka veselības problēmām.

Eiropas Savienības „Vides un veselības rīcības plāns 2004. – 2010.” Ar mērķi mazināt piesārņotas vides izraisītu slimību attīstību, kā prioritāti atzīmējot pētīt, samazinot un novēršot 4 slimību grupas vai fizioloģiskos traucējumus bērnu elpceļu slimības, astmu, vēzi bērniem, nervu sistēmas attīstības slimības un veselības traucējumus saistībā ar hormonu sagraujošo vielu iedarbību.

Rīcības plāna mērķis ir radīt apvienotu vides un veselības informācijas sistēmu, kā prioritāti izvirzot – vides un bērnu veselības savstarpējo mijiedarbības izpēti. PVO Eiropas Reģionālais birojs izstrādājot „Bērnu vides un veselības rīcības plānu Eiropai” (Budapeštas vides un veselības ministru konference, 2004) izvirzīja 4 galvenos reģionālos prioritāros mērķus:

1. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt drošu ūdeni un atbilstošu sanitāriju;

2. reģionālais prioritārais mērķis: garantēt aizsardzību pret ievainojumiem un traumām, kā arī nodrošināt atbilstošu fizisko aktivitāti;