Vidējie viduslaiki (700.g.-1200.g.)
Tīri teorētiski viduslaiku doma iedalīja sabiedrību trijās kārtās: oratores (lūdz), bellatores vai pugnatores (karo), laboratores (strādā). Nebrīvie jeb vergi neietilpa nevienā no kārtām. Taču katrā kārtā bija visai sarežģīta iekšējā organizācija. Jau XIII gs. iedalīja 12 kārtas (pat atsevišķas profesijas sāka uzskatīt par kārtām). Gan dižciltīgo, gan garīdznieku kārtas iekšēji bija visai diferencētas (no hercoga līdz bruņiniekam, no arhibīskapa līdz mūkam); arī pilsonība - birģeri, amatnieki un brīvie zemnieki pēc tiesībām un ietekmes savā starpā ļoti atšķīrās. Dzīvi ārpus kārtas cilvēki nespēja pat iedomāties. Savas kārtas zaudēšana un kļūšana par pariju bija vēl briesmīgāka, nekā ātra nāve uz bendes bluķa.
Karaļa vara juridiski bija visai ierobežota no tā pienākumiem un padomdevējiem (protams, viss bija atkarīgs no karaļa personības un situācijas). Jau no senākiem laikiem karalis lēmumus pieņēma pēc padoma (consilium) saņemšanas no aristokrātijas vadītājiem (magnates, optimates, proceres, principes). Pie tiem bija pieskaitāmi arī augstākie baznīcas hierarhi.
Attīstoties pilsētām, un tām iegūstot aizvien lielāku ekonomisko un politisko spēku, valdnieki bieži vien pat paši uzaicināja pilsētu delegātus piedalīties šajās padomēs (pilsētnieki bija lieliski sabiedrotie, ja vajadzēja apvaldīt pārāk neatkarīgus lielos aristokrātus).
Viduslaiku periodizācija
1. AGRIE VIDUSLAIKI [NO 5. –11. GS.].
Tas ir laika periods, kad izveidojās viduslaiku Eiropa. Saplūstot barbaru un antīkās pasaules elementiem ar kristietību, izveidojās un nostabilizējās viduslaikiem raksturīgās politiskās un sabiedriskās dzīves struktūras un formas.
2. ATTĪSTĪTIE JEB ZIEDOŠIE VIDUSLAIKI. [11./12. – 13. GS.].
Šajā laikā notiek daudz pārmaiņu. To raksturo jaunu paņēmienu pielietojums lauksaimniecībā, līdz ar to attīstās strauji šī nozare, nozīmīgas pārmaiņas notiek arī pilsētu attīstībā. Šis viduslaiku posms ir arī krusta karu, bruņniecības uzplaukuma un pirmo universitāšu dibināšanas laiks.
3. VĒLIE VIDUSLAIKI [13. – 15. GS.]
Tas ir laiks, kad notiek krīze baznīcas dzīvē, tas ir pagrimums, bads, lielais mēris. Bet tas ir arī laiks, kad sāk iespiest grāmatas, rada mehāniskos pulksteņus, tiek iepazīta Amerika [1492. gads], tiek sasniegta arī Indija [1498. gads] utt.
Protams, nav iespējams precīzi datēt viduslaiku sākumu un beigas.
