Vides aizsardzība

Lai piesārņotās vietas neapdraudētu vidi – tai skaitā gan mūsu, gan mūsu bērnu veselību un dzīvību, ir jāveic šo vietu sanācija, vienkāršāk izsakoties – attīrīšana jeb atveseļošana.

Piesārņoto vietu Latvijā ir daudz, taču katras vietas sanācija prasa nopietnu finansējumu. Finanšu trūkuma dēļ visas piesārņotās vietas attīrīt nav iespējams, taču tas arī nav nepieciešams, jo ne katra piesārņotā vietā ir bīstama videi un cilvēku veselībai. Tāpat arī ir jāņem vērā, ka atsevišķos gadījumos piesārņojums dabīgā vidē ir spējīgs pašattīrīties.

No augstāk minētā izriet secinājums – lai varētu noteikt vietas, kurās

• piesārņojums nav bīstams un vides pasākumi nav nepieciešami,

ir nepieciešams izvērtēt visu esošo retrospektīvo informāciju par katru piesārņoto vietu. Tas ir informāciju, kas iegūta jau veiktajos piesārņojuma izpētes darbos un vides situācijas novērtējumos, piemēram, ģeoloģijas, hidroloģijas u.c. izpētes darbos.

Lai nodrošinātu visas minētās informācijas apkopošanu, VIDM noslēdza līgumu ar Valsts SIA "Vides projekti" par Valsts datu bāzes izveidi, kur izmantojot speciāli izstrādātu programmatūru, tiktu iekļauta esošā informācija par piesārņotām un potenciāli piesārņotām vietām.

Neskatoties uz to, ka augstāk izklāstītā secība ir loģiska un acīmredzama, atsevišķos gadījumos situācija bija tik kritiska, ka praktiskie pasākumi piesārņoto vietu sanācijā tika realizēti jau pirms datu bāzes izveides.

2004.gadā datu bāzes veidošanas darbs tika uzticēts valsts SIA „Vides projekti”. Datu bāze tika veidota sadarbībā ar Vides ministriju un pašvaldībām. Tiesa, 23% pašvaldību neuzskatīja par pienākumu sniegt informāciju saskaņā ar Latvijas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām par to teritorijās esošajām piesārņotajām vietām. Datu bāzes veidošanas procesā ir bijušas arī kuriozas situācijas. Tā, piemēram, no dažām pašvaldībām tika saņemta vēstule, ka deputāti padomes sēdē esot vienbalsīgi nobalsojuši, ka piesārņotu vietu viņu pašvaldībā nav.

Patlaban datu bāzē ir iekļauti vairāk nekā 3500 piesārņoto un potenciāli piesārņoto objektu (vietu). Katram objektam, pievienojot to datu bāzei, pēc speciāli izstrādātas metodoloģijas tiek piešķirts noteikts punktu skaits. Izmantojot šo metodoloģiju, piesārņotās vietas tika iedalītas 3 kategorijās:

Jo lielāks punktu skaits, jo vieta videi ir bīstamāka, jo steidzamāk jāveic tās sanācija. Izmantojot datu bāzes ietvaros iegūto informāciju, tika noteiktas sanācijas prioritātes un, lai piesaistītu ES fondu finansējumu, tās tika iekļautas Vides ministrijas Operacionālajā programmā 2007. 2013. plānošanas periodam.

2006.gadā tiks pilnveidota datu bāzes programmatūra, kas ļaus attiecināt informāciju uz virszemes un pazemes ūdens objektiem, kas savukārt palīdzēs novērtēt esošo tehnogēno slodzi uz tiem, kā arī tiks izstrādātas vadlīnijas datu bāzes attīstībai un informācija datu bāzes lietotājiem.

Sniedzam ieskatu par visbīstamākajām piesārņotām vietām. Lai uzlabotu tajās esošo situāciju, valsts SIA „Vides projekti” patlaban gatavo dokumentāciju dažādiem ES fondiem finansiālā atbalsta saņemšanai.

Viena no bīstamākajām piesārņotajām vietām Latvijā atrodas Inčukalna pagastā 30–35 km uz austrumiem no Rīgas, bijušajos smilšu karjeros. Tagad tās dēvē par Inčukalna Ziemeļu un Dienvidu dīķiem.