Vides aizsardzība, tās piesārņotāji

Vide ir tas viss, kas ir ap mums riņķī. Katrs putniņš pieder pie vides. Katrs zāles stiebriņš pieder pie vides. Tas r viss, ko varam ieraudzīt, paveroties pa logu. Vide, kurā mēs dzīvojam. Vidi neapšaubāmi vajag aizsargāt, tādēļ, ka tad mums nebūs, kur dzīvot, ja mēs vidi nepasargāsim. Ir nodibinātas neskaitāmas biedrības vides aizsardzībai. Ir vides aizsardzības ministrs, kas visu uzrauga. Viņa pārraudzībā ir Latvijas daba.

Kad cilvēks ir pārliecināts, ka dabu tiešām vajag aizsargāt, radīsies jautājums – no kā tad jāaizsargā. Visvieglāk būtu pateikt – no cilvēka, taču nepielaist cilvēku pie dabas ir grēks. Vislielākie dabas piesārņotāji ir ķimikālijas. Vēl nesen redzēju dokumentālo filmu par Āfrikas pingvīnu koloniju. Vairāki simti šo dzīvnieku bija apmetušies vienā līcī, kur arī dzīvoja. Kādu dienu Āfrikas krastos bija avarējis kuģis, un nafta – izplūdusi pa piekrasti, aplipinot pingvīnus. Daudzi pingvīni nomira melnajā indē, taču visi pārējie aplipa, tādējādi pakļāva sevi nāves riskam. Vienkārši apbrīnojami, ka viena kuģa avārija varēja iznīcināt lielāko Āfrikas pingvīnu koloniju. Vietējie iedzīvotāji savāca visus pingvīnus un notīrīja. Pēc tam palaida brīvībā. Ne katru reizi tā var paveikties, piemēram, dažiem desmitiem roņu šādas avārijas var izrādīties letālas, jo ziemeļu rajonos nav tādu vietējo iedzīvotāju. Taču dzīvniekiem var palīdzēt, bet ko jūras augiem? No tiem naftu neviens netīrīs. Okeāna piekrastes ekosistēma tā tiek apdraudēta. Manuprāt, nafta ir lielākais piesārņotājs.

Tālāk seko pārējie ķīmiskie, toksiskie atkritumi, skābes u.c. rūpnīcu atkritumi, no kuriem dažas rūpnīcas atbrīvojas, izgāžot visu tuvajā mežiņā izraktajā bedrē. Kas zina vai tur tuvumā aug kāda reti sastopama sēne vai augs, vai tur uz dzīvi bija apmeties teju izmiris kukainis. To jau neskatās. Vienkārši tāpēc, ka neredz. Žēl tikai, ka ķīmija sagandē dzīvi nākošajiem augiem, kuri grib tajā vietā augt.

Jūs pavisam noteikti zināt, kas ir gaiss. Gaiss ir tas, ar ko mēs dzīvojam, ar ko mēs pārtiekam. Skābeklis mums nepieciešams vairāk nekā ēst, dzert vai gulēt, tādēļ, ka, neelpojot, mēs sevi pakļaujam nosmakšanai. Ķīmiski runājot, skābekļa formula ir O2.