Ronalda Salmiņa
referāts sportā:
„Vieglatlētika –
mešanas sports”
2006. gads
Vieglatlētika radusies Senajā Grieķijā, kur skriešanu, diska mešanu dēvēja par vieglo atlētiku. Mūsdienu vieglatlētikas pirmās sacensības notika 1837.g. – Lilbritānijā. Straujāk vieglatlētika sāka izplatīties pēc Olimpisko spēļu atdzimšanas. Pirmo Olimpisko spēļu (1896.g.) programmā bija 12 disciplīnas, tajā skaitā arī lodes grūšana un diska mešana. Tās bija pasaulē pirmās starptautiskās vieglatlētikas sacensības.
Latvijā ar vieglatlētiku sāka nodarboties 19. gadsimta beigās. Pirmās sacensības Rīgā notika 1900. gadā. Latvijas pirmie vieglatlēti darbojās Rīgas Riteņbraucēju biedrībā. Olimpiskās zelta medaļas no LPSR vieglatlētiem izcīnījuši šķēpa metēji I. Jaunzeme, E. Ozoliņa, J. Lūsis, D. Kūla.
Mūsdienās vieglatlētika ir viens no visvairāk izplatītākajiem sporta veidiem pasaulē. Vissavienības vien - veida sporta klasifikācijā 1985. – 1988. g. Vīriešiem un sievietēm iekļautas ~120 vieglatlētikas disciplīnas un to paveidi. Vieglatlētikas sacensības notiek dažādās skriešanas, lēkšanas, mešanas, soļošanas un daudzcīņas disciplīnās pēc starptautiskiem sacensību noteikumiem. Olimpisko spēļu un citu liela mēroga sacensībās mešanas disciplīnās vispirms startē kvalifikācijas sacensībās(trīs mēģinājumi izpildīt noteiktu kvalifikācijas normatīvu), pēc tam pamat - sacensībās. Pamat - sacensības savukārt iedalītas priekšsacīkstēs (katrs dalībnieks izdara trīs mēģinājumus) un finālsacensībās (startē astoņu labāko rezultātu uzrādītāji). Vieglatlētikas sacensībās tiek reģistrēti olimpiskie, pasaules un citi rekordi, kā arī labākie sasniegumi.
Sacensības notiek īpaši sagatavotos stadiona sektoros; mešanas disciplīnas: diska mešana, šķēpa mešana, lodes grūšana, vīriešiem arī vesera mešana. Sporta rīku mešana tālumā notiek īpašos stadiona sektoros (diska mešana, lodes grūšana un vesera mešana – speciālā aplī).
Mešanas sporta veidi iekļauti arī daudzcīņā (lodes grūšana, diska mešana šķēpa mešana vīriešiem, lodes grūšana un šķēpa mešana sievietēm). Daudzcīņas uzvarētāju nosaka pēc īpašām punktu vērtēšanas tabulām.
Klasiskās vieglatlētikas disciplīnas olimpisko spēļu programmā
VīriešiNo kura gada
Lodes grūšana1896.
Diska mešana1896.
Vesera mešana1900.
Šķēpa mešana1912.
SievietesNo kura gada
Lodes grūšana1948.
Diska mešana1928.
Šķēpa mešana 1932.
Pasaules, PSRS un LPSR rekordi olimpiskajās vieglatlētikas disciplīnās līdz 1986. gada 1. janvārim
Vīrieši PasaulēPSRSLPSR
Lodes grūšana22,62 m22,09 m21,74 m
Diska mešana71,86 m71,86 m62,00 m
Vesera mešana86,34 m86,34 m70,80 m
Šķēpa mešana104,80 m94,20 m93,80 m
Sievietes PasaulēPSRSLPSR
Lodes grūšana22,53 m22,53 m62,00 m
Diska mešana74,56 m73,28 m70,80 m
Šķēpa mešana75,40 m70,08 m93,80 m
DisciplīnaVārds, uzvārdsGads
Šķēpa mešanaLeolita Bļodiniece1975.,1980.,1983.
Lodes grūšanaJānis Bojārs1983.
Šķēpa mešanaDainis Kūla1981.,1982.,1893.
Šķēpa mešanaSandra Leiškalne1981.
Šķēpa mešanaJānis Lūsis1962.- 1966., 1968. – 1973., 1976.
Šķēpa mešanaElvīra Ozoliņa1973.
Šķēpa mešanaMāra Saulīte1973.
Šķēpa mešanaTatjana Žigalova1974.
Eiropas čempionāts vieglatlētikā... (2006)Z - zelta medaļu skaits S - sudraba medaļu skaits B - bronzas medaļu skaits K - kopējais medaļu skaits
23/26 Serbija
-1-1
23/26 Īrija
-1-1
23/26 Šveice
-1-1
23/26 Luksemburga
-1-1
27 Rumānija
--22
28/30 Dānija
--11
28/30 Slovēnija
--11
28/30 Turcija
--11
VietaValstsZSBK
1 Krievija
1212933
2 Vācija
44210
3 Baltkrievija
4329
4 Francija
4138
5 Spānija
33511
6 Zviedrija
3126
7 Beļģija
3--3
8 Portugāle
2114
9 Itālija
2-13
10 Lielbritānija
15511
11/12 Grieķija
12-3
11/12 Somija
12-3
13 Bulgārija
1113
14/15 Norvēģija
11-2
14/15 Nīderlande
11-2
16/18 Latvija
1--1
16/18 Lietuva
1--1
16/18 Izraēla
1--1
19 Polija
-347
20 Čehija
-213
21 Ukraina
-123
22 Igaunija
-112
•Disku met no apļa, un tam jāpiebremzējas notiktās 40° plata sektora robežās.
•Lai gan disku turēt un mest ir atļauts visādi, to parasti tur un met ar vienu roku.
- vieglatlētikas sporta rīks. Lēcveida koka ripa ar metāla apdari. Diska vidusdaļa arī ir no metāla. Vīriešu diska diametrs ir 219 – 221 mm (~22 cm), masa 2 kg, bet sieviešu - 180 – 182 mm (~18 cm), masa 1 kg. Disku met no apļa (diametrs 2,5 m), izdarot pilnu ķermeņa apgriezienu par 360°
Pirms sākt metienu, sportiste parasti pāris reižu ievēzē disku.
Pirms izmest disku, viņa pusotru reizi apgriežas ap sevi.
Diska mešana
VietaRezul-Uzvārds, vārdsDzimša-SportaRezultāta uzstādīšanasTreneris
tāts nas gadskolektīvslaiksvieta
1.44,86Zīle Inese1970.DPU25.04.1989.SmoļenskāJ. Petrovskis
2.42,30Čudinova Nadežda1936.Izgl.darb.1957.DaugavpilīV. Vētriņš
3.41,30Neverovska Valentīna1956.VST16.03.1975.AizkrauklēG. Misļakins
4.40,90Asma Daina1958.1. vsk.29.06.1974.RīgāJ. Valainis
5.37,16Mazaruha Leonora1946.Vakara vsk.17.07.1964.ValmierāJ. Valainis
6.36.23Zadiļnaja Ļuba1981.DPU11.05.2000.RīgāJ. Petrovskis
7.36,10Vaščenkova Zinaida1952.DPI06.1972.DaugavpilīV. Vitānis
8.34,08Bogdāne Irēna1963.1. vsk.29.04.1978.SmoļenskāJ. Valainis
9.33,34Zubova Faina DER1976.DaugavpilīV. Vētriņš
10.32,50Gruzdova Zoja1958.Višķi ST10.06.1975.VišķosG. Misļakins
11.31,80Maļutina Natālija1964.Ilūkstes 2. vsk.16.05.1981.AizkrauklēJ. Petrovskis
12.30,70Karicka Kristīne1962.Ilūkstes 2. vsk.26.06.1979.RīgāJ. Petrovskis
13.30,20Zāģere Skaidrīte1976.DPU21.09.1997.PreiļosJ. Petrovskis
14.28,96Marčuka Tamāra1969.DMS14.08.1986.RīgāD. Šurinova
15.28,00Masāne Inese1960.Bebrene16.06.1978.VecbebrosV. Puida
•Lode tiek grūsta no apļa, un tai jānokrīt noteiktās 40° plata sektora robežās.
•Tiek izmantota tikai viena roka. Sākot grūdienu, lode nedrīkst atrasties aiz sportista plecu līnijas.
Lode ir gluda metāla bumba.
Vīriešu sacensībās lodes ir smagāka.
Sportiste novieto lodi vienā kakla pusē sev zem zoda.
Ķermenis tiek iztaisnots un pagriezts mešanas sektora virzienā.
Šķēpmešana
•Šķēps jāizmet, nepārkāpjot gala līniju ieskriešanās celiņa beigās. Tam jāpiezemējas 29° plaša sektora robežās.
•Vieglatlētikas rīks mešanai tālumā. Sastāv no metāliska kāta ar aptinumu vidū (resnākās vietas diametrs – 2,5 – 3 cm) un asa gala.
•Vīrieši met 260 – 270 cm (~2,6 – 2,7 m) un 0,8 kg, bet sievietes – 220 – 230 cm (~2,2 – 2,3 m) un 0,6 kg smagu šķēpu.
•Sākot ar 1986.1.IV, vīriešiem ieviests jaunas konstrukcijas šķēps; smaguma centrs pavirzīts par 5 cm uz priekšu.
Šķēpmetis – ierīce, kas palielina šķēpa lidojuma attālumu, precizitāti un triecienu.
Roku ar šķēpu sportists atvirza atpakaļ, lai iegūtu papildu spēku metienam. Zemei pirmajam ir jāpieskaras šķēpa smailajam galam, taču tas var arī neiedurties zemē.
Veseris
Veseris ir metāla bumba, kas ar tērauda trosi ir piestiprināta rokturim. Lai gan veseris sver tikpat, cik lode, atšķirīgā mešanas tehnika ļauj aizmest veseri daudz tālāk
•Veseri met no apļa, kas norobežots ar aizsarg - sietu, un tam jānokrīt noteiktās 40° plata sektora robežās.
•Veseris sver tikpat, cik lode, kas paredzēta vīriešiem.
Sportists vesera mešanai izmanto abas rokas. Pirmo apgriezienu laikā veseris drīkst pieskarties zemei.
Svētdien, 29. augustā (2004. g.), tika svinīgi noslēgtas Atēnu Olimpiskās spēles, kurās par medaļām cīnījās arī Latvijas sportisti. Latvijas starp Baltijas valstīm izcīnīja visvairāk medaļu - četras un tas ir par vienu vairāk kā Sidnejas Olimpiskajās spēlēs, bet Lietuva ar Igauniju pa trijām. Latvijai zelta, kā arī bronzas medaļu izcīnīt neizdevās, lai iegūtu pilnu komplektu...
Latvija ar četrām sudraba medaļām Atēnu Olimpisko spēļu godalgu kopvērtējuma tabulā atrodas 59. vietā, bet pēc medaļu kopskaita 46. Pateicoties vienai Lietuvas medaļai, tā ieņem 45. vietu, bet pēc medaļu kopskaita dala 51. vietu ar vēl dažām valstīm. Savukārt Igaunija ar vienu sudraba un divām bronzas godalgām atrodas 65. vietā.
Latvija: sudrabs - Jevgēņijs Saproņenko - vingrošana, atbalsta lēciens.
sudrabs - Viktors Šķerbatihs - svarcelšana svara kategorijā virs 105 kg.
sudrabs - Jeļena Rubļevska - modernā pieccīņa.
sudrabs - Vadims Vasiļevskis – šķēpmešana.
Lietuva: - zelts - Virgilius Alenks – diska mešana
sudrabs - Austra Skujte - septiņcīņa.
- sudrabs - Andrejus Zadneprovskis - modernā pieccīņa.
Igaunija: - sudrabs - Jueri Jānsons - airēšana
- bronza - Indreks Pertelsons - džudo, svara kategorija virs 100 kg
- bronza - Aleksandrs Tammerts – diska mešana
Inese Jaunzema
Vieglatlētika, šķēpa mešana
Melburna 1956
Pirmā olimpiskā čempione Latvijas sporta vēsturē
Jānis Lūsis
Vieglatlētika, šķēpa mešana
Mehiko 1968
Elvīra Ozoliņa
Vieglatlētika, šķēpa mešana
Roma 1960
Žvīriņš neiekļūst finālsacensībās
16.8.2006
Pasaules junioru čempionātā vieglatlētikā Latvijas šķēpmetējs Māris Žvīriņš nav kvalificējies finālsacensībām šķēpa mešanā, uzrādot tikai 28.labāko rezultātu 34 sportistu konkurencē.
Žvīriņš savā labākajā mēģinājumā iespēja 62,62 metrus, kas viņu ierindoja 16.vietā savā kvalifikācijas grupā un 28.vietā starp visiem šķēpmetējiem. Jāteic, ka šīs Māra rezultāts nav ļoti labs, jo no paša personiskā rekorda, kas ir 70,90 metri, Māris atpalika vairāk kā 8 metrus.
Labāko rezultātu kvalifikācijā uzrādīja Dienvidāfrikas republikas pārstāvis Džons Roberts Osthuizens - 78,42 metri.
Pasaules junioru čempionāts vieglatlētikā
Šķēpmešana. Kvalifikācija.
1. Oosthuizen John Robert RSA 78.42 Q
2. Mannio Ari FIN 74.17 Q
3. Campbell James GBR 73.18 Q (PB)
4. Fatecha Víctor PAR 73.03 Q
5. Li Yu CHN 72.80 Q
6. Meyer Noël RSA 71.52 Q
7. Kankaanpää Mikko FIN 71.15 Q (PB)
8. Avramenko Roman UKR 70.98 Q
9. Filippídis Yervásios GRE 70.55 Q
10. Lemaître Loïc BEL 69.78 q
11. Copeland Leslie FIJ 69.62 q
12. Smaliós Ioánnis-Yeóryios GRE 69.58 q
28. Māris Žvīriņš LAT 62,62
•Autoru kolektīvs - Latvijas Padomju enciklopēdija
•Autoru kolektīvs – Ilustrētā faktopēdija
•Google.lv
•Autoru kolektīvs – Pasaules sporta vēsture
•Sports.lv
