Vīnes dižgari mūzika, vīnes klasiķi

Ludviga van Bēthovena ģēnijs ļoti atšķīrās no Mocarta ģēnija. Mocarts bija brīnumbērns, Dieva dāvana, turpretī Bēthovens bakurētainais "spaniols", atstumtais vientuļnieks, kas dusmīgs uz visu pasauli. Van Bēthovena ģēnijs bija dēmons, bet Mocarta eņģelis.

Trīspadsmit gadu vecumā Ludvigs kļūst par galma mūziķi, viņš spēlē čembalo. 25 gadu vecumā Ludvigs saprot, ka neizturamajām galvassāpēm, kas viņam ik pa laikam uznāk, ir sakars ar ausīm. Reiz, spēlējot koncertā, viņa dzirde uz mirkli pazūd Bēthovens nespēj saprast, kādēļ tā notiek, un viņu pārņem izmisums. Tomēr tieši pateicoties savai īpatnējajai dzirdei Ludvigs van Bēthovens uztvēra apkārtējās pasaules melodijas un skaņas un vēlāk tās izmantoja savā mūzikā.