Vispārējā tiesību principa jēdziens

Tiesību principi ir tas vadmotīvs valsts likumdošanā, kā arī tiesību realizēšanā, kas būtībā vada tiesību normu veidošanu, kā arī šī procesa galarezultātu. Es izvēlējos rakstīt par tiesību principiem, jo ir interesanti, kādus vadmotīvus izvirza sev cilvēce, veidojot tiesisku sabiedrību un starptautiskos tiesību dokumentus. Vairāk šajā referātā tiks pievērsta uzmanība Apvienoto Nāciju Organizācijas tiesību dokumentiem, tā kā pati ANO konstatē, ka: “... atzīmējot, ka milzīgās politiskās, ekonomiskās, sociālās pārmaiņas un zinātnes progress, kas norisinājies pasaulē kopš Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtu pieņemšanas, piešķir arvien pieaugošu nozīmi šiem (tiesību) principiem un nepieciešamībai tos arvien efektīvāk izmantot valstu darbībā, lai kur arī tā īstenotos...”. Tādēļ ir īpaši svarīgi zināt tos principus, pēc kuriem vadoties ANO veido tiesību dokumentus, kas attiecas uz visām tās dalībvalstīm.

Arī starptautiskajiem tiesību principiem, kurus es aprakstu šajā referātā, ir dota sekojoša definīcija: vispārējie principi ir vadošās pamatidejas, kas atklāj tiesību kā sabiedrisko attiecību regulatora īpatnības kopumā.

Par nozaru principiem var teikt, ka tie ir tādi principi, kuri savukārt ir vadmotīvs atsevišķās tiesību nozarēs, tādās, kā civiltiesības, krimināltiesības. Starpnozaru principi ir vadmotīvs galvenajām tiesību nozarēm radniecīgās nozarēs. Šeit nav doti piemēri, jo nozaru principi un starpnozaru principi pārsvarā attiecas uz savu nozari un reti kad varētu tikt saistīti ar vispārējiem tiesību principiem.

Tiesību principi nāk no romiešu tiesībām, tātad ir mūsdienu tiesību pamatā. To statuss ir tāpat arī tiesību normu statuss: katra likuma pamatā ir šie tiesību principi. Kā labu piemēru es varu minēt tiesāšanās principu statusa raksturojumu: “Tiesa, izskatot prāvnieku strīdu, cenšas noskaidrot, kuram no viņiem ir taisnība, t.i., vēlas noskaidrot patiesību. Pēc patiesības, kā gala mērķa, uz kuru tiesa pamato savu spriedumu, tiecas kā kriminālā, tā civilā tiesa. Lai sasniegtu šo uzdevumu, tiesai vispirms jānoskaidro lietas patiesie faktiskie apstākļi .... Lai tiesa savas darbības rezultātā panāktu taisnības uzvaru ..., ir nepieciešami kaut kādi vispārīgi noteikumi un tiesāšanas pamatprincipi ....”.

Pēc augstākminētā es arī gribētu izvirzīt secinājumu, ka patiesībā vispārējie tiesību principi ir likuma spēkā, jo tos no likuma nevar atdalīt. Tie ir tikai īsi formulēti mērķi un vadmotīvi, pēc kuriem tiek spriesta tiesa un strīdīgas situācijas. Tiesību pamatprincipiem jātiek ievērotiem gan valstī, gan starptautiski, jo būtībā tie ietver to mieru un labklājību, uz kuru cilvēki tiecas. Tādēļ arī tālāk tiek pārskatīti ANO vispārējie tiesību pamatprincipi.

principa, saskaņā ar kuru valstis starptautiskos strīdus izšķir mierīgiem līdzekļiem, lai netiktu apdraudēts starptautiskais miers, drošība un taisnīgums;

pienākuma saskaņā ar statūtiem neiejaukties lietās, kas ietilpst jebkuras valsts iekšējā kompetencē;

pienākuma saskaņā ar statūtiem valstīm sadarboties citai ar citu;

principa, saskaņā ar kuru valstis godprātīgi pilda saistības, ko tās uzņēmušās saskaņā ar statūtiem;