VisVisVis Latvija

• Visagrākais pirmais sniegs uzsnidzis 1978. gada 30. septembrī Latvijas austrumu rajonos.

• Visilgstošākā migla turpinājusies 93 stundas 1958. gada decembrī Alūksnes rajonā. Maksimālais miglaino dienu daudzums novērots 1946. gadā Gaiziņkalna rajonā – 143 dienas.

• Vislielākais vēja ātrums (48 m/s) reģistrēts Liepājā 1967. gada 18. oktobrī.

• Pirmais virpuļstabs Latvijas vēsturē minēts 1795. gada 10. jūnijā. Toreiz tas pārskrējis pāri Vidzemei. Virpuļstabs bijis 2 km plats un 10 km garš.

• Visspēcīgākā vētra reģistrēta 1969. gada 2. novembrī – vēja ātrums sasniedzis 48 m/s. Tika bojātas sakaru un elektrosakaru līnijas, norauti ēku jumti, nogāzts liels daudzums koku. Rīgas un Vidzemes jūrmalā tika izskalotas kāpas, sagrauts un noskalots daudz būvju. Vētra izraisījusi neparasti augstu ūdens līmeņa celšanos – ūdens Daugavas grīvā pacēlies līdz 2,14 m atzīmei, piekrastes zemākajās vietās tika novēroti plūdi.

• Visspēcīgākais zibens spēriens novērots 1887. gada 22. aprīlī Jelgavā, kad zibens iespēris pilī tieši virs Kurzemes gubernatora mītnes, daļēji sabojājot jumtu un skursteni. Gubernatora kabinetā tika caursists galds un izmētāti papīri. Bet spēriens bijis „auksts”, tāpēc nekas nebija sadedzis.

• Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī tika novērots Ventspilī 1973. gada 23. septembrī. Diennakts laikā nolija 160 mm.

• Visilgākais sausuma periods – 52 vai 53 diena sbija 2002. gadā Zemgalē no jūlija beigām līdz 13. septembrim.

• Visagrākais sniegs bija uzsnidzuis Rēzeknē 1973. gada 23. septembrī. Tas bija 3 cm biezs.

• Visilgāk saglabājusies sniega sega pavasarī bija 1951. gadā Rēzeknē. 25. maijā sniega segas biezums bija 5 cm.

• Visvairāk dienu ar puteņiem mēnesī bija Liepājā 1956. gada februārī. Tās bija 19 puteņainas dienas.

• Visvairāk dienu ar negaisu gadā bijā 1954. gadā Vidzemes augstienē. Tur zibeņoja 52 dienas.

• Vislielākie krusas graudi bija Kolkā 1959. gada 13. jūlijā. Krusas graudiņi bija 4 – 5 cm diametrā.

• Vislielākais akmens – Nīcgales (jeb Baltais) akmens, atrodas Daugavpils rajonā, ziemeļaustrumos no Nīcgales stacijas. Tā izmēri: garums 10,4 m, platums 10 m, augstums 3,5 m, apkārtmērs 30,5 m. Akmens virszemes apjoms ir 170 kub. m.

• Vēsturiskākais akmens Rīgas rajonā ir Ezernieku (Černausku) akmens. Pastāv viedoklis, ka tas ir vēsturiskais „Lielais akmens”, pie kura nesuši upurus zemnieki, kā tas norādīts Allažu draudzes vizitācijas protokolā.

• Akmens, uz kura sēdēja un ieturēja azaidu visvairāk kronēto personu, atrodas Bauskā, Kalēju ielas malā. Teikas stāsta, ka Ziemeļu kara sākumā uz tā brokastojuši un pat spēkojušies Krievijas cars Pēteris Pirmais un topošias Polijas karalis Augusts Otrais.

• Vislielākais koks Latvijā ir Kaives ozols, kas atrodas Cēsu rajonā Kaives pagastā. Koka vecums – vairāk nekā 1000 gadu, apkārtmērs – 10 m.