Vitamīni: veidi un nozīme cilvēka organismā

Vitamīni pēc ķīmiskās uzbūves ir ļoti dažādas organiskas vielas, kas ir nepieciešamas dzīvības procesu norisēs. Salīdzinājumā ar citām uzturvielām vitamīni ir vajadzīgi nelielā daudzumā, bet, tā kā cilvēka organismā daudzi no tiem nespēj veidoties, tad tie jāuzņem ar uzturu. Vitamīnu trūkums uzturā, kā arī to nepietiekams daudzums izraisa organisma saslimšanu – avitaminozi vai hipovitaminozi.C vitamīnu jeb askorbīnskābi, ko sauc arī par pretskorbuta vitamīnu, tagad lielos daudzumos iegūst arī sintētiski. Tas ir balts, kristālisks, ūdenī labi šķīstošs pulveris ar skābu garšu. C vitamīna darbības mehānisms organismā ir ļoti daudzpusīgs. Tam liela nozīme hormonu veidošanā, jo daudzos iekšējos dziedzeros (hipofīzē, virsnierēs, tīmusā, dzeltenos ķermenīšos) tā koncentrācija ir daudz lielāka nekā pārējos organisma audos. C vitamīns aktīvi piedalās olbaltumu, tauku un ogļhidrātu vielu maiņā. Tāpat tam ir liela nozīme organisma pretestības spēju izveidošanā pret infekciju slimībām.