Vizma Belševica



Īsproza.
Grāmatas bērniem.
Kopoti raksti.
Izlases.
Par autoru.
Izraksti no 1970. gada preses.
Mūsdienās.
Vizma Belševica ir dzimusi 1931. gada 30. maijā Rīgā kādā strādnieku ģimenē. Viņas vecāki, Jānis Belševics and Ieva Belševica, dzimusi Cirulē, dzīvoja Rīgā, Grizinkalnā, bet Vizma lielu daļu bērnības pavadīja pie radiniekiem Ugālē. 1948. gadā beigusi 2. Rīgas poligrāfisko arodskolu. Neklātienē ir arī beigusi Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu kā arī 1961. gadā M. Gorkija Literatūras institūtu Maskavā. No 1948. līdz 1949. gadam strādājusi par literatūras laikraksta “Pionieris” līdzstrādnieci. Bet no 1952. – 1953. gadam Vizma Belševica ir bijusi skolu daļas vadītāja. Kā arī no 1988. – 1990. gadam viņa ir bijusi Latvijas PEN kluba vadītāja. V. Belševicas vārds kļūst par vērtību sešdesmitajos gados, kad emocionālais vēstures motīvu izmantojums krājumā “Gadu gredzeni” kļūst par notikumu literārajā vidē un saceļ skandālu Padomju Latvijas politiskajā vidē. Tam seko nacionālismā apsūdzētā ukraiņu rakstnieka Ivana Dzjubas prāva, kurā liecina Belševica, un pēc tās viņai septiņdesmito gadu pirmajā pusē liegtas publicēšanās iespējas, viņas vārdu aizliegts pieminēt. Belševica pārtrauc rakstīt dzeju pēc sava dēla dzejnieka Klāva Elsberga bojāejas 1987. gadā.
Stāstu un noveļu krājums “Ķikuraga stāsti” ar savdabīgu humoru parādīta zvejnieku dzīve, tās dažādie samezglojumi. V. Belševica ir laba novērotāja un arī raksturotāja. Sižeta risinājums ir lakonisks, intriģējošs, bez garām retrospektīvām personāžu dzīvesstāstu atkāpēm, koncentrēts uz darbības attīstību. Noveļu un īso stāstu krājums “Nelaime mājās” ar smalku psiholoģisku izjūtu dramatiskos sižetos, reizēm humoru robežojot ar traģismu, atslēgtas dažādas dzīves ēnas puses, cilvēku vājības.
V. Belševica ir netikai dzejoļu, stāstu un noveļu rakstītāja, bet viņa arī ir nodarbojusies ar dažādiem tulkošanas darbiem tulkojot dažādu cittautu rakstnieku rakstītos darbus. Belševicas maizes darbs ir bijuši tulkojumi, un daudzi no tiem kļuvuši lasītāju iecienīti, pateicoties to dzīvajai valodai un dzejnieces spējai iejusties oriģinālā – Šekspīra soneti, lugas “Dots pret dotu” un “Makbets”, Dantes "Vita nuova" (kopā ar J.
Zem zilās debesu bļodas/ pasakas. R.: Liesma (1987)
- Microsoft Word 11 KB
- Latviešu
- 4 lapas (955 vārdi)
- Universitāte
-